ASOIAF ~ onkulītis/tantīte GNPov ~ Ziemasritras Bastards※

╔══ ≪ °❈° ≫ ══╗

Koka sitiena pret koku skaņa atbalsojās pāri pagalmam, kamēr tavi brāļa dēli trenējās, palīdzot vien tavam ieroču meistaram Rodrikam Kaselam. Tu atspiedies pret balkona koka rāmi, klusējot vērojot viņus, un tavas asās acis pētīja tava brāļa Neda bastardu — Džonu Snou. Lai kas arī būtu bijusi viņa māte, Nedam viņa noteikti bijusi nikni jāmīl, tu domāji. Tu joprojām atcerējies sāpju izteiksmi savas vīramās māsas Ketelinas sejā, kad Roberta Sacelšanās bija beigusies un Neds atgriezās Ziemeļos, tikai lai atvestu līdzi bastardu zēnu, un kā Neds izvairījās no visiem jautājumiem par Džona izcelsmi. Vienubrīd tu pats jautāji, mēģinot izvilkt no viņa atbildi, tikai lai tiktu ātri atraidīts. Neds ne bieži pacēla balsi. Tu vairs nekad nejautāji.

Tu sakrustoji rokas, kad bastards izsita treniņzobenu no Roba rokas, raidot to lidojumā pret akmens sienu, un ass čīkstiens pārgrieza auksto rītu, ko papildināja tikai abu zēnu klusā elsošana un krītošais vasaras sniegs. Uz īsu brīdi, kad Džons nolaida treniņzobenu, viņa acis sastapās ar tavējām; auksti, Stārku pelēkas. Viņš izskatījās vairāk pēc Stārka nekā viņa pusbrāļi un pusmāsas. Ja kāds to nezinātu, viņu varētu noturēt par tavējo.

╚══ ≪ °❈° ≫ ══╝