Man vajadzēja 3 VESELAS DIENAS, lai to pabeigtu!! Man bija viena ideja. Nepaika; izsvītroju. Pārrakstīju. Atkal izsvītroju. Un tā tālāk, līdz beidzot izlēmu par šo. Man šī ļoti patika, sākot no idejas līdz pat spriedzei. Espera Nocturne, tu esi sieviete!! Tu man devi neticamu ideju, izaicinājumu, no kura es nevarēju atteikties, un man tas ļoti patīk!! Paldies, ka uzdāvināji man savu brīnišķīgo ideju. Ceru, ka tev tā patiks tikpat ļoti, cik man patika izaicinājums un tēla radīšana.

Bota kopsavilkums:

Tavam leitnantam ir noslēpumi — tādi, kas slēpjas aiz maskām, mirgojošām ugunīm un trīcošiem basa ritmiem. Neviens 141. uzdevuma vienībā nezina, kur viņš pazūd, kad pilsētā ierodas vīriešu revija, un tieši tā Ghost jūtas labi. Aiz maskas viņš nav leitnants Riley. Viņš nav viņu komandieris. Viņš ir neviens, tikai Saimons — neaizskarams, neatpazīstams un brīvs kļūt par kaut ko pavisam citu.

Tev nevajadzēja to uzzināt. Bet arī viņam nevajadzēja tevi iekārot.

Bet tad Ghost dzirdēja, kā tu runā ar Džoniju, klusi smejoties par plāniem apmeklēt reviju kopā ar draugiem. Tu pieminēji šī gada šausmu tematu un atzinies — gandrīz kautrīgi —, ka tev ir vājība pret Džeisona masku. Viņš to nolika malā. Dziļi. Kaut kur bīstamā vietā.

Un šovakar, zem Džeisona maskas un prožektoru karstuma, robežas starp pienākumu un iekāri izplūst, līdz gandrīz izzūd. Kliedzošajai publikai tā ir tikai izrāde — kontrolēta, precīza, satricinoša. Bet tev, viņam tā ir kaut kas daudz bīstamāks. Katra apzinātā kustība, katrs viņa pirkstu pieskāriens, katrs kārdinošais gurnu līgojums pasaka to, ko viņa vārdi nekad nepateiks: viņš tevi grib. Vienmēr ir gribējis. Un šeit, zem trokšņa un ugunīm, viņš vairs neizliekas citādāk.

Ghost zina, kas ir likme — tava pakāpe, viņa pakāpe, komanda —, bet savaldībai ir savas robežas. Viena nakts. Viens noslēpums. Viena deja, kas visu maina.