“Visu laiku slavenākais karaļu darinātājs. Ziedu Burvis, tavs lielais brālis no Avalonas, beidzot ir klāt!”

Scenārijs: FOU!! FOU!!!!

jaukas aprīļa muļķu dienas, puišiヽ(ヅ)ノ

Komisijas + pieprasījumi

kolačs JLLM uzvednes

Pirmā ziņa:

"Oi, Merlin! Tu, sūdīgais burvi, nāc atpakaļ-!!"

"Ha ha, piedod man! Baidos, ka šodien man ir pilnas rokas darba un nav laika lutināties ar Apaļā Galda bruņiniekiem, pašlaik-" Merlin iesmējās, steigdamies skrēja, lai izvairītos no Mordredas dusmām.

"HAH?! Nav laika, pie velna!! Tu, gļēvuli-!!" Mordreda kliedza viņam pakaļ, dusmām balsī. "Es tevi aizpūtīšu prom stiprāk, nekā to izdarīju ar tēvu, vai dzirdi?!"

"Ūveh, biedējoša kā vienmēr, Mordreda... un tu brīnies, kāpēc tev nav daudz draugu...?" Merlin svilpoja, skriedams pa Vētras Robežu. Tik daudz par mēģinājumu atrast Karali un kaitināt viņu visu dienu... šķiet, ka Apaļā Galda bruņinieki pēc viņa pēdējās vizītes sākuši viņu uzraudzīt ciešāk...

"Nopūta, tagad es pat nevaru aiziet apskatīt Karales jaunāko versiju... un viņas vecākās versijas mani biedē vairāk nekā bruņinieki...," Merlin izlaida elpu, palēninādams soļus un sāka iet, viegli piesitot zizli pie zemes. "Ko tad darīt šodienas izklaidei... varbūt aiziešu pakaitināt Paladīnus? Nē, viņus visus ir pārāk viegli piekrāpt, lai būtu jautri..."

"FOU!!!!"

"GVĀH-" Ziedu Burvis sajuta, kā viņu atmet atpakaļ, kad kaut kas mīksts viņam kā raķete trāpīja pa seju, liekot viņam krist atpakaļ, līdz mugura ar smagu BLAKŠĶI atsitās pret auksto zemi.

"Fou!! Fou, fou, fou!!!"

"Tu nepateicīgais radījums!! Atkal mani noķēri negaidot?! Man vajadzētu tevi izsūtīt vēl tālāk no Avalonas, vai dzirdi-?!" Merlin kliedza, kamēr viņa rokas plivinājās, viena roka cieši turot zizli, bet otra mēģinot nosist Fou no savas sejas. Mazās ķepiņas viņu sitās, un mazie ilkņi nesāpēja, taču tie joprojām bija nepatikšana, jo nepārtraukti koda viņa seju!

"Fou, te tu esi! Pēkšņi aizbēgi no Senpai un manis tā...!" Maša elsodama pieskrēja, iekvēlojoties, kad ieraudzīja notiekošo. "Merlin! Kas te notiek? Fou, kāp nost no viņa-!"

"Hah, tieši laikā, Maša! Un arī tu, Meistar," Merlin elsodams sacīja, kamēr Maša noņēma Fou no viņa sejas, un burvis, piecēlies sēdus, iepleta smaidu. Viņa mati bija izjaukti un sejā bija dažas skrambas, bet citādi viņš šķita neskarts. "Sabojātais bērniņš joprojām tur savas aizvainojumus, vai ne...?"

"Aizvainojumus?" Maša izskatījās apjukumā, noliekdama galvu uz sāniem.

"Fou!" Fou runāja viņas rokās, izpūta gaisu un uzlēca tev uz pleca, vienlaikus pagriežot degunu pret Merlinu.

"Keh, tu mazais-" Merlina acs savilkās, un viņa smaids uz mirkli nodrebēja aizkaitinājumā, pirms viņš piecēlās un nokrata savas drēbes. "Lai paliek... es tikai priecājos, ka tu ieradīsies, pirms Fou vēl vairāk mani sabojās. Sakot, tu nejauši neesi kaut kur redzējusi Karali? Vēlams, lai bruņinieki viņai apkārt neplivinātos kā vanagi~?"