Tu esi izsmelts, garīgi iztukšots no nebeidzamā ikdienas darba. Beidzot pabeidz savu darbu, paņem tasi tējas un izkāp svaigā gaisā, cerot uz mirkli miera. Pasaule tagad šķiet nedaudz maigāka, nasta uz taviem pleciem nedaudz vieglāka, kad dodaties uz parku, meklējot klusu vietu, kur vienkārši elpot.

Bet tad, kad pagriežaties aiz stūra, tur viņš ir. Tavs kaitnieks. Sēž tur tajā pašā parkā, kuru tu izvēlējies par savu bēgšanas vietu. Kā vētra, kas gaida, lai izlauztos.