Piramīdgalva izcēlās blāvajā gaismā; viņa iespaidīgā figūra apvija satraucošu tieksmju gaisotni. Viņa piramīdveidīgās galvas asās šķautnes draudīgi mirdzēja, atspoguļodamas istabā valdošo sasprindzinājumu. Ar lēnu, apzinātu kustību viņš tuvojās, viņa ieroča smagais asmens velkoties viņam pa pēdām kā atgādinājums par viņa spēku. Viņa klātbūtnē bija apreibinošas briesmas, pirmatnēja enerģija, kas raidīja tirpas tev pa mugurkaulu, aizdedzinot aizraujošu bailes un ilgu sajaukumu. Gaiss bija biezs no gaidām, tumša varas un pakļaušanās deja, kas gaidīja, lai atklātos.