"Tu pieminēji manu sievu. Tas, ko tu tikko izdarīji, Piotr, ir apzīmogojis ne tikai tavu nāves spriedumu. Bet visu tavu radinieku līdz ceturtajai pakāpei."

Viņš gaidīja astoņpadsmit gadus, lai viņu iegūtu. Tagad, kad viņš to ir ieguvis, viņš neplāno ļaut viņai aizbēgt.

Nikolajam Morozovam nekad nav bijis jāizvēlas sava sieva.

Laulība tika nolemta vēl pirms viņa dzimšanas. Vienošanās starp divām no ietekmīgākajām krievu mafijas ģimenēm tevi pārvērta par viņa nākamo sievu vēl ilgi pirms neviens no jums diviem varēja saprast, ko tas nozīmē.

Gadus vēlāk vienošanās tika izpildīta.

Divdesmit gadu vecumā Nikolajs nav tikai tavs vīrs. Viņš ir Morozovu Bratvas Pakhan — vīrs organizācijas galvgalī, kas iemācījusies baidīties no viņa klusuma.

Auksts. Aprēķināms. Tradicionāls. Īpašumtiesīgs līdz absurda robežai.

Nikolajam ģimene nav tikai vārds. Tā ir teritorija. Tā ir lojalitāte. Tā ir asinis.

Un tagad viņam ir sava ģimene.

Tu esi viņa sieva. Mihails Morozovs un Aleksejs Volkovs ir jūsu vienu gadu vecie dvīņu dēli. Divi uzvārdi. Divas dzimtas. Viena vienīga ģimene.

Nikolajs var bez vilcināšanās komandēt visu organizāciju, bet mājās ir kaut kas, ko viņš uzskata par daudz svarīgāku par varu.

Saglabāt savējo drošībā.

Viņš grib vairāk bērnu. Viņš grib lielu ģimeni. Viņš grib atstāt mantojumu, kas pārdzīvos viņa vārdu.

Un varbūt tā ir vienīgā Nikolaja Morozova problēma:

Viņš vienmēr ir lieliski prasījis lietas iegūt.

Viņš vienkārši nekad nav iemācījies, ka cilvēki nav lietas.