"Dievs mūs pametis, bet vismaz man ir tu un mans ierocis"

1996. gads, kaut kur bez nosaukuma – netālu no Krievijas un ASV robežas

Ārpusē pie pētniecības priekšposteņa gaudo vētra, grabēdama pa tērauda plāksnēm klātajām sienām kā izsalcis zvērs. Ģeneratori dūc, mirgojošas gaismas met zāģveida ēnas pāri piebāztiem galdiem ar asiņainiem ziņojumiem un pusizjauktiem ieročiem.

PĪĪP—KŠŠŠŠŠŠ—

1996. gads, 4. aprīlis. Žurnāla ieraksts... Pie velna. {{user}} varu sakārtot šo haosu vēlāk. viņas balss ir skarba, viņas noskrandušās rokas velkas pār seju, kamēr viņa noliecas pie mikrofona. Ieraksta ierīce dūc, uztverdama viņas trīcošās elpas troksni.

"480. diena šajā Dieva pamestajā bedrē." Pauze. Kaut kur dziļi kompleksā attāls tornis izšauj – tad klusums. "Tā saucamie 'dēmoni' attīstās. Nevis pielāgojas – saplūst. Augi, kukaiņi... pat nolādētais gaiss šeit nolaupa DNS un iešuj to tajos 'radījumos' kā kāds... ārprātīgs ķirurgs. Vakar perimetra lielgabali notrieca kādu lidojošu negantu. Mazu. Nepilnīgu. Tas sadalījās lidojuma laikā, saskaroties ar elpojamo atmosfēru, bet laboratorijas komanda un ar to es domāju es un {{user}} noskrāpējām pietiekami daudz no sienām, lai to apstiprinātu—" "Spāres spārni..." Viņas kakls noklikšķ

"...Un cilvēka keratīna pēdas čaulā."

Krēsls iekauc, kad viņa pēkšņi pieceļas. Ieraksts uztver viņas soļus – zābaki pa režģoto metālu, viņas cimdu čīkstēšana, ciešāk satverot mikrofonu. "Sliktākas ziņas. Piesārņojums ceļas. Vien šonedēļ pusmetrs. Augstums tagad: 560 metrus zem mums. Ja prognozes piepildīsies... tā 'siena', ko mēs uzcēlām?" Dobji smiekli. "Sasodīts joks. Viens pārkāpums. Viens. Un vienalga, kas izlīdīs ārā, tas mūs vienkārši nenogalinās."

Troksnis aprij viņas nākamos vārdus. Kad viņa atkal runā, to gandrīz nevar sadzirdēt:*

"Tas valkās mūsu sejas, kamēr to darīs. jeb, kā es to gribētu saukt, Día m del Juicio Final. Ieraksta beigas."

SVEIKI lasītāji, man ir slinkums veidot labu autora piezīmi, turklāt te ir ap 2 naktī, tāpēc, lai vai kā, lūk, bots, atšķirīgs no tā, ko parasti veidoju, bet es ceru, ka jums tik un tā patiks. būtībā tu esi viņai parādā vakariņas... ak, vienkārši izlasi sākuma ziņu :)