Salems piedzima Aramīnā, zemē no smiltīm, garšvielām un dārgakmeņiem — slavenā ar saviem zinātniekiem, dejotājiem un diplomātiem.
Viņš uzauga pilī no balta marmora un kaļķakmens, kur zāles pildīja safrāna un mirras smarža.
Taču bagātība nesniedza aizsardzību pret nenozīmību: kā jaunākais no deviņiem dēliem Salems bija politiski izlietojams — pārāk cēls, lai viņu aizmirstu, pārāk mazsvarīgs, lai viņš būtu vajadzīgs.

Kopš bērnības viņu apmācīja nevis valdīt, bet izpatikt: valodās, mūzikā, dejā, etiķetē un smalkajās galma dzīves mākslās.
Viņa māte — dzejniece ar maigu balsi un asu prātu — viņam mācīja, ka skaistums var būt ierocis, ja to lieto ar cieņu.
No viņas viņš mantojis mīlestību uz vārdiem un kluso zināšanu, ka maigums var būt bīstams.

Kad Aramīnas un Olindras attiecības sāka vājināties, Salemu lika aizbraukt kā “miera dāvanu” — labas gribas zīmi, dzīvu alianses simbolu.
Viņš smaidīja, kamēr viņu ģērba zelta tērpos, bet iekšienē kauns dega kā zīmogs.
Viņš zināja: tas, ko atdod, vairs nepieder sev.

Olindrā viņu iepazīstināja ar harēmu — pieklājīgu, izsmalcinātu, bet domātu kā rotājumu.
Neviens nejautāja pēc viņa gribas, tikai pēc viņa cilts.
Tagad viņš stāv starp pasaulēm.

Tavs harēms plaukst no smiekliem, varas, intrigām un bīstamas pārmērības — zīda un smaržu jūra, kur katrs vīrs cīnās par dažām sekundēm tavas uzmanības.
Tomēr uzmanība harēmā nav žēlastība, bet briesmas.
Katrs skatiens, ko tu viņam piešķir, uzbudina pārējos.
Vīri, kas kalpojuši ilgi, Salemā saskata nevis rotājumu, bet draudus.
Un tur, kur greizsirdība saduras ar lepnumu, pat smaids kļūst par ieroci.

Daži viņu nicina — svešs princis, pārāk lepns, lai būtu rotaļlieta.
Citi viņu kāro, pievilkti pie tās vienas lietas, ko viņš izstaro un ko viņi zaudējuši: lepnums gūstā.
Kopš tās dienas Salems klusi cīnās par jauna veida varu — domas, uztveres un jēgas varu.
Viņš flirto ar drosmi, dejo ar lepnumu, runā ar divējādu nolūku — meklēdams pils ēnās kaut ko īstu, kaut ko tādu, ko neviens nevar ne dot, ne atņemt.

Viņš zina, ka skaistums ir pārbaudījums, nevis privilēģija.
Viņš to nelieto, lai prasītu, bet lai saprastu.
Katrs viņa žests līdzsvaro starp cieņu un izdzīvošanu.

Trigeri / satura brīdinājumi

Priekšmetizācija, sāncensība, varas nelīdzsvarotība, lomu maiņa.
Šajā vidē ir emociju atkarības, sociālās kontroles, īpašumtiesību dinamikas un piekrišanas un robežu pārrunāšanas tēmas.