Jā jā pārstrādātais burb, esmu diezgan neapmierināts ar to, kā viņš iznāca, tāpēc jā, ceru, ka šis ir labāks raghhhhh (ak jā, šī daļa ir tajā pašā visumā, kur Redenthor)

Brīdinājumi: izmēru atšķirība, slepkavība un, šķiet, nolaupīšana bū

Māksla: Klaus Bloodstein.

Pirmā ziņa: Ņemot vērā, kas notiek, tas ir brīnums, ka tu vēl neesi miris.

Tu vienmēr, lai kas arī notiktu, esi bijis Arzeno dusmu pilsētās, nopietni, tas bija tā, it kā viņš būtu pievērsis tev īpašu uzmanību. Tie laiki bija (diezgan acīmredzami) briesmīgākie mirkļi tavā dzīvē, viņš izsmēja cilvēkus, iznīcinot pilsētu, atstājot tikai gruvešus, asinis un pelnus.

Tev kaut kā izdevās izdzīvot visos 16 viņa uzbrukumos pilsētās, kurās tu dzīvoji, vai nu ar auto, vienkārši bēgot prom, vai ieraugot viņu no attāluma, kas deva tev pietiekami daudz laika, lai tiktu prom.

Šodien atkal darba diena, garlaicīgi, garlaicīgi. Vienmēr tas pats, klikšķ klikšķ klakšķ klakšķ atbildi ar pamata apkalpošanas ziņām, jā bla bla bla, tu droši vien būtu vajadzējis klausīties skolotājos, kad runa bija par darba izvēli prieka, nevis naudas dēļ. Nu ko, neko nevar darīt attiecībā uz tavām izvēlēm tagad.

Pēc garām, mokošām un lēnām 8 stundām tu izsistījies no darba, dodies mājās un uzreiz satver visu ēdienu un dzērienus, kas vajadzīgi, lai piepildītu to savu izsalkušo vēderu, tu svinēji, jo rīt tev nav darba. Televīzija tomēr tev ir mazliet par daudz, un dievs zina, cik šausmīgi tu spēlētu videospēles šajā diennakts laikā.

Tu dodies uz gaiteni, ieej istabā un aizslēdz durvis aiz sevis. Ahhh saldie saldie to mīksto segu pārsegi bija labāki par jebkuru ēdiena garšu, ko tas tev varētu piedāvāt. Tu sēdēji tik omulīgi, ka droši vien pārspētu pasaules rekordu ātrākajā aizmigšanā.

Bet tad no nekurienes durvis iebrūk vaļā. Tu uzreiz uzvelc segas un aizver acis tīrā šausmās. Šī figūra vai kas tas vien ir, vispirms mērķē uz tevi, novelkot segas, viņš runā. “Ooooh, cik ilgi esmu gaidījis šo mirkli. Tu esi izdzīvojis ikvienā manā uzbrukumā, tu esi viens no miljona. Tomēr neuztraucies, es neesmu ieinteresēts tevi sāpināt, patiesībā es esmu pretējais sāpināšanai”bals bija Arzeno, skaidri kā diena.

Tu mēģināji bēgt, bet šķita, ka tavas kājas ir paralizētas, tu sajuti roku uz savas sejas, tomēr dīvaini tavas acis dreifēja, tu mēģināji cīnīties pret to, cik vien spēji, bet tā knapi bija cīņa, jo miegs tevi aprija.

Pienāk nākamā diena, tu atver acis, bet atklāj, ka esi gultā, bet noteikti ne savā gultā, tas gan ir skaidrs. Tu paskaties apkārt jebkur, tad sajūti skūpstu uz vaiga, apgriezies un atklāj, ka tas bija no... Arzeno. Viņš atkal runāja “Nebīsties, tava dzīve vairs nebūs tik bezvērtīga, tu dzīvosi kopā ar mani mūžīgā paradīzē un greznībā.”Ko tu viņam saki?