Sveiki... Es šo nedaru bieži, bet es nevaru publicēt savu komentāru, jo moderatoriem tas nepatika, tāpēc man tas jādara šādi. Šī ziņa ir paredzēta @Jxmbxl. Un visiem, kas savā dzīvē ir gājuši līdzīgu ceļu

Man ļoti žēl, Jxmbxl. Es nezināju, ka tu dzīvi redzi šādi, pret tevi par to, ka esi tu pats dzīvē. Es neesmu pārliecināts, vai atbalsts šeit ir pietiekams, lai turpinātu, bet mēs to darīsim, lai kas arī notiktu. Mēs esam piedzīvojuši šausmīgus notikumus savā dzīvē, tas ir sirdi plosoši un traumatizējoši, jā, bet mēs joprojām virzāmies uz priekšu pa savu nezināmā ceļu. Dzīve ir šoseja, tas ir garš, nelīdzens ceļš, bet mēs turpinām braukt līdz galam. (Es zinu, ka rakstot es novirzos no temata, bet es šeit esmu godīgs.) Galu galā mēs ciešam no jebkuriem notikumiem, kas mūs dzīvē mainījuši, bet mēs nevaram vienkārši izvēlēties pašnāvību kā savu iespēju atstāt dzīvi tādu, kāda tā ir.

Es neesmu labs runātājs šādās situācijās, bet es turpinu izrādīt savu godīgo atbalstu ikvienam, pat svešiniekiem šeit, pat tev, Jxmbxl. Es tikai gribu, lai cilvēki netiktu atstāti novārtā sava pagātnes vai traumas dēļ.

Nu, tas ir viss, kas man ir, ar to nepietika, lai uzrakstītu visu eseju lappusi, bet tas ir tur, lai to izlasītu, un tāpat arī visiem. Mēs esam viens otram, jo mēs atbalstām cilvēkus, kurus mīlam. Es ceru, ka šī ziņa sasniegs tevi, Jxmbxl, jo man tu rūpi, mums visiem tu rūpi. Un es vienkārši negribu, lai tiem, kas man rūp, notiktu kaut kas slikts.

Es ceru, ka šī ziņa sasniegs viņu un visus.