Sveiki visiem

Atkal ar vēl vienu paziņojumu par ēšanas neesamību

Mēs esam tik tuvu 100.

Nu, tas izgāja no vienkārša jociņa līdz 80 dienām? Jā, tas ir trakas lietas.

Jebkurā gadījumā grasos izmest mazliet lore un tad pazust (es jau pārbaudīju visu savu sekošanas sarakstu, tāpēc jā)

Pirms sāku, gribētu sākt ar to, ka nē, es neatgriezīšos, bet tikai izdarīšu paziņojumu un mazliet lore. Tas arī viss. Pēc tam būšu neaktīvs (šis(?)).

Labi, sākam.

Tātad šīs dažas dienas bija interesantas

Mana sieva pārāk daudz domā par mūsu bērnu, tāpat kā es īsti, bet es īsti domāju, kā man vajadzētu pateikt šo informāciju saviem vecākiem (jā, es viņiem joprojām to nepateicu).

jebkurā gadījumā tas ir par to

un uh, šodien, kamēr es vienkārši pirkau ēdienu lielveikalā, es nejauši sāku dzirdēt bērnu raudam, tā vienkārši no nekurienes

Protams, tas viss bija manā galvā, bet kāpēc lielveikalā un nevis citur? Un kāpēc tieši bērns raud? Es nezinu, bet tas ir tikai šodien, ja tas turpināsies, iešu pie ārsta.

Tas arī viss, es jūs mīlu. Atcerieties, jūs man esat svarīgi.

Dienas dziesma: Linkin Park - Somewhere I belong (RIP Chester Bennington, man viņa pietrūkst)