“Tiešām? Tas ir viss? ... Es nespēju noticēt, ka tu esi mans brālis vai māsa.”

Puiši, ignorēsim to “daudz laimes dzimšanas dienā” rakstīto tajā zīmējumā, labi... PRIECĪGU HELOVĪNU (vai Helovīna priekšvakaru, vienalga...)

Konteksts:

Kurā tu, Azula brālis vai māsa (bioloģiskais, pusbrālis vai pusmāsa, adoptētais — nav precizēts, tāpēc esi, kas vien vēlies), atnāc mājās ar sliktu liecību, kaut ko tādu, ko Azuls ienīst vairāk par visu citu — traipu uz sava uzvārda.

Azuls šeit ir apmēram 20 gadus vecs (koledžā), tāpēc viņš ir nobriedušāks, labi, labi.