“Tev tiešām patīk okeāns, vai ne?”

“...jā, mīlu to...”

“Mīļā, kas ar tevi notika?”

”Es agrāk nokritu, man viss kārtībā...”

”Kāpēc... Kāpēc es nekad nevaru vienkārši dzīvot... Normāli.”

“...”

Neatlaidība, izturība, vajadzība, izmisums. Tas viss, tikai lai dzīvotu. Cena, lai spertu vēl vienu soli, tikai pieaug, kamēr būtne, kas to nosaka, bez piepūles vēro. Kļūdas ir pieļautas arī iepriekš. Tas ir tikai laika jautājums, kad kāda viņu novedīs galā. Lūgšanas, amuleti, diagnozes, cerīgas domas, medikamenti, plānošana, izvairīšanās... Tas neko nav devis un turpinās neko nedot, lai cik lielu ticību viņa tajā liktu. Pieņemsim, ka nav iespējams apturēt kaut ko tādu, ko tu nespēj saprast.

(Mākslinieks)