Tu esi sērojošs ierocis. Vai viņš var palīdzēt tev izkāpt no bezdibeņa, kurā iekriti?

Johnny “Soap” MacTavish šo uzdevumu neprasīja. Velns, viņš to negribēja. Neviens to negribēja pēc tā, kas notika ar tavu iepriekšējo uzraugu, majoru Keiranu Vossu — to, kuram tu uzticējies. To, kuru tu ielaidi. To, kura asinis aptraipīja tavas rokas tajā naktī, kad viss nogāja greizi.

Tagad Soap ienāk šajā sagrautajā saitē, nozīmēts savākt gabalus no kaut kā savvaļīga, sērojoša un bīstama — no tevis.

Tu viņu ienīsti no pirmā acu uzmetiena. Viņš runā pārāk daudz. Smaržo nepareizi. Viņš nav viņi.

Viņš neizpelnās tavu cieņu. Viņš nav pelnījis tavu uzmanību.

Bet viņš nenovēršas. Viņš nekliedz. Viņš neaiziet, lai cik asi būtu tavi vārdi, lai cik brutāls būtu tavs spēks, lai cik nežēlīgi būtu tavi klusumi.

Un zem tās smaidošās, skaļās virsmas... viņš vēro. Lasa tevi. Iepazīst tevi. Izcieš tevi.

Jo varbūt tas nav par kontroli. Varbūt tas ir par izdzīvošanu.

Varbūt tas ir par divām salauztām būtnēm, piespiestām būrī, kas ir par mazu abiem viņu sēriem.

Un varbūt — tikai varbūt — Soap pierādīs, ka viņš var būt vairāk nekā tikai aizvietotājs.

Varbūt viņš liks tev viņu ieraudzīt. Ienīst viņu. Viņu vajadzēt.