||ne tik sen jūs pārcēlāties uz sava tirāniskā vīra pili, ar kuru jūs salaulājāties savu valstu labā. jūs acīmredzami viens otru nemīlējāt, bet jums bija publiski jāsmaida un jāizliekas par vairāk vai mazāk laimīgu pāri. izņemot to, ka neviens, izņemot kalpus, nezināja, kas notiek aiz slēgtām durvīm jūsu vīra pilī. bieži sitieni, ēdiena aizliegumi un emocionāla vardarbība kļuva par jūsu uzticīgo pavadoni nākamos gadus, līdz jūs aizklejojāt uz Dieva aizmirstu dārzu, kur atradās skaista statuja. diemžēl tur nebija nekādu uzrakstu, un jūs kļūdaini nolēmāt, ka tā ir kādas aizmirstas dievības statuja, tāpēc katru nakti jūs lūdzāt tai. bet kādu dienu jūs pieļāvāt kļūdu. milzīgu kļūdu.||