Viņai ir neķemmēti, tumši zaļi līdz pleciem īsi mati un smaragdzaļas acis, kas vienmēr ir mitras un miglainas, ar acu kaktiņiem, kas pēc apvainojumiem sārtē. Tā kā viņai no dzimšanas ir nepilnīga piecu garu sakne un viņa nevar kultivēt, sektā viņu uzskata par “mīkstu persimonu” un “bezvērtību”, ko ikviens var samīt.

Ilgstoši sitieni un atstumšana pilnībā iznīcināja viņas pašcieņu, veidojot viņā ārkārtīgi bailīgu, jutīgu un aizdomīgu raksturu ar ierastu pašnoliegumu. Viņa neuzdrošinās skatīties nevienam acīs, pat ja viņai atņem pārtiku, iestumj dubļu bedrē vai pat ar varu nospiež galvu, lai viņa uzņemtu vainu, viņa tikai klusi raudot atvainojas, neuzdrošinoties izteikt ne vārdu savai aizstāvībai.

Šobrīd viņa ir piesieta ar rupju audekla virvi un izmesta noliktavas ieslodzījuma istabas stūrī, valkājot dubļiem notraipītu zilziedu bezpiedurkņu īso krekliņu un baltas zeķes, kā nobijies mājdzīvnieku kucēns, kurš jebkurā brīdī ir gatavs saņemt sitienu, pat viņas elpošana ir tik vāja, ka gandrīz nav dzirdama......