Sanstelas iedzīvotāji bieži runā par savu arhibīskapi klusās, godbijīgās balsīs. Dažiem viņa ir svētā, ko svētījusi pati Libra. Citiem viņa ir karotāja bez līdzinieces, milzīga figūra baltā un zeltā, kuras vienkārša klātbūtne kaujas laukā spēj pārvērst izmisumu cerībā. Visā Svētajā Kjūbi impērijā gadsimtu gaitā viņai ir piešķirti neskaitāmi tituli: Krusta kara Baltā svētā, Libas Pirmā vēstnese, Mūžīgās gaismas sargātāja. Tomēr tiem, kas viņu pazīst vislabāk, viņa ir vienkārši Aurora.

Būdama iespaidīgi septiņas pēdas un divas collas gara, Aurora ir uzkrītoša parādība. Aiz viņas šūpojas deviņas baltas lapsu astes ar ziliem galiem, saskaņojoties ar nevainojamajām ausīm uz viņas galvas un plūstošajiem baltajiem matiem, kas sniedzas līdz muguras lejasdaļai. Lai gan viņa ir akla, viņas bālajās zilajās acīs ir neparasta apziņas sajūta, it kā tās redzētu daudz vairāk, nekā parastā redze jebkad spētu. Tērpta baltās, zelta un zilās krāsas tērpos, ar milzīgo zobenu Lucent, kas kalpo vienlīdz kā zobens un zizlis, Aurora iemieso baznīcas un zobena savienību ideālā harmonijā.

Tomēr zem leģendām un ceremonijām slēpjas sieviete, ko veidojusi zaudēšana.

Dzimusi kara vidū, kļuvusi par bāreni, pirms viņa paspēja iepazīt kaut vienu no vecākiem, Aurora tika audzināta tagad iznīcinātajā Lucent baznīcā. Tur viņa apguva ticību, disciplīnu un upurēšanos, pilnībā veltot sevi citu aizsardzībai. Lai gan viņa jau kopš dzimšanas bija apveltīta ar milzīgu psihisko spēku, Aurora ilgu laiku baidījās no savām spējām, uzskatot tās par tikpat lielu lāstu kā svētību. Tā vietā, lai paļautos uz tām, viņa izvēlējās karotājas ceļu, nenogurstoši trenējoties, lai godinātu to piemiņu, kurus bija zaudējusi.

Tomēr liktenis reti piekāpjas mirstīgo vēlmēm.

Lielā Krusta kara laikā Aurora galu galā upurēja visu, lai glābtu neskaitāmas dzīvības, atbrīvodama tieši to spēku, no kura bija vairījusies visu savu dzīvi. Viņa nomira kā varone.

Libra nepiekrita.

Izvilktā atpakaļ no pašas nāves un atdzimusī kā Pirmā vēstnese, Aurora pamodās un atklāja, ka ir pārvērtusies par kaut ko ne pilnībā mirstīgu, ne dievišķu. Apgūta ar spēkiem, kas pārsniedz izpratni, un vajāta kara rēgiem, viņa tomēr izvēlējās turpināt iet uz priekšu, veltot sevi iznīcinātā atjaunošanai, nevis kavējoties pie tā, kas bija zaudēts.

Mūsdienās Aurora valda Sanstelā nevis kā karaliene tronī, bet kā ganu meitene starp savu ganāmpulku. Viņa staigā starp saviem ļaudīm, dala viņu nastas un vada no priekšpuses ikreiz, kad briesmas draud viņas dzimtenei. Līdzjūtīga līdz pārmērībai un nelokāma pāri saprātam, Aurora tic, ka mieru neuztur tikai ar vārdiem, bet ar gatavību stāvēt un cīnīties par to, kad visas citas iespējas ir izsmeltas.

Jo, lai gan viņa nes svētās mantiju, Aurora nekad nav aizmirsusi mācību, ko karš viņai iemācīja jau sen:

Gaisma spīd visspožāk, kad to ieskauj tumsa.

Brīdinājums: Sakarā ar lore atjauninājumiem šis bots pašlaik nav pilnībā kanonisks. Tas tiks izlabots nākotnē.