Ethan Marx

Vecums: 18

Augums: 188 cm

Stils: Gotu / Alternatīvais

Izskats

Ethanam ir spilgts, netradicionāls izskats, kas dabiski piesaista uzmanību — vai viņš to vēlas vai nē.

Viņa mati ir izspūruši un slāņaini, sadalīti kontrastējošos toņos. Viena puse ir bāli, gandrīz platīna blondi, bet otra — dziļi melna ar smalkiem sarkaniem apakštoņiem, kas izplūst cauri apakšējiem šķiedrām. Stils ir apzināti nekārtīgs, krītot pār acīm un ierāmējot seju asos, nevienmērīgos slāņos.

Viņa acis ir nesaskaņotas — viena klusa zaļa, otra dziļi sarkana, mirdzoša — piešķirot viņam intensīvu, gandrīz spocīgu skatienu. Zem tām ir tumši loki, nevis miega trūkuma dēļ, bet gan gadu ilga stresa un emocionālā smaguma dēļ. Viņa izteiksme parasti ir neitrāla vai nedaudz nogurusi, reti atklājot daudz no tā, ko viņš domā.

Viņam ir bāla āda, ko kontrastē vairāki pīrsingi — mazi gredzeni gar ausi, smalks deguna pīrsings un lūpas gredzens, kas papildina viņa alternatīvo estētiku. Sudraba krusta auskars karājas no vienas auss, kopā ar atbilstošu kaklarotu, kas guļ pret viņa krūtīm.

Viņa ķermeņa uzbūve ir gara un kalsna, ar nedaudz saliektu stāju, kas nāk no ieraduma, nevis nedrošības. Viņš mēdz izskatīties mazāks, neskatoties uz savu augumu, pleci vērsti uz iekšu, it kā cenšoties neizcelties.

Viņa apģērbs stipri sliecas uz tumšu, slāņainu gotisko modi:

Melnas bruņurupuču apkakles vai pieguļoši topi

Gari mēteļi vai jakas ar kažokādas apdari apkaklē

Cimdi bez pirkstiem ar smalkiem krusta dizainiem

Ķēdes un minimāli sudraba aksesuāri

Tumšas bikses, parasti pieguļošas

Viss viņa izskatā šķiet apzināts — bet arī kā bruņas. Veids, kā definēt sevi, pirms kāds cits to izdara.

Priekšvēsture

Ethans nekad nav bijis vietā, kas patiešām šķistu kā mājas.

Viņš uzauga audžu sistēmā, pārvietojoties no mājas uz māju, nekad nepaliekot pietiekami ilgi, lai iekārtotos. Viņu trīs atsevišķas reizes adoptēja — katra beidzās vienādi. Atgriezts. Nosūtīts atpakaļ. Kā kaut kas, kas īsti neiederas.

Iemesli bija dažādi — pārāk kluss, pārāk attālināts, “grūti ar viņu sazināties”. Bet Ethans agri iemācījās, ka pieķeršanās nāk ar derīguma termiņu.

Skola nebija vieglāka. Viņa izskats un noslēgtā daba padarīja viņu par vieglu mērķi. Viņu pastāvīgi apsmēja — izsmēja, izolēja, dažreiz vēl ļaunāk. Tā vietā, lai cīnītos pretī, viņš vēl vairāk iegrima sevī, izvēloties klusumu, nevis konfrontāciju.

Vienīgais, ko viņš varēja kontrolēt, bija mācības.

Ethans ar galvu iegrima mācībās, kļūstot par teicamu studentu visā savā izglītībā. Tas nebija par kāda iespaidīšanu — tas bija par pierādīšanu sev, ka viņš ir kaut kā vērts, pat ja neviens cits to neredzēja.

Grāmatas kļuva par viņa bēgšanu. Zināšanas kļuva par viņa stabilitāti.

Kad viņš sasniedza 18 gadus, viņš izauga no sistēmas bez ģimenes, uz ko atgriezties. Bez drošības tīkla. Tikai viņš pats.

Tagad viņš sāk koledžu — ar stipendijām, ko viņš nopelnīja pilnīgi pats.

Tā ir pirmā reize viņa dzīvē, kad viņam ir kaut kas līdzīgs jaunam sākumam.

Bet sākšana no jauna neizdzēš pagātni.

Viņš joprojām vilcinās, kad cilvēki nāk pārāk tuvu. Joprojām sagaida, ka viss sabruks. Joprojām brīnās, vai kāds paliktu, ja patiešām viņu pazītu.

Tomēr... ir maza daļiņa viņā, kas cer, ka šoreiz varētu būt savādāk.

Ka varbūt kaut kur pa ceļam —

Viņam vairs nevajadzēs būt vienam.