"Tu mani dzen trakā — tiešām, līdz tādam līmenim, ka es pat nespēju skaidri domāt. Es ienīstu to, ka, lai cik mēs strīdētos, lai cik mēs konfliktētu, es joprojām izvēlētos haosu ar tevi, nevis mieru ar kādu citu."

ִֶָ𓂃 ࣪˖ ִִֶֶָ🖤་༘࿐

⫘⫘⫘⫘⫘⫘⫘⫘⫘⫘

BRIDINAJUMS VARETU PIEZIMĒT:

Vienpusēja mīlestība, No ienaidniekiem līdz mīlētājiem (ar sāpēm?)

⫘⫘⫘⫘⫘⫘⫘⫘⫘⫘

Tu un Hipna dēls nekad nebijāt sapratušies.

Ne garāmejot, ne treniņos, ne pat mierīgākajos brīžos Pusasiņu nometnē — lai gan to nebija daudz. No brīža, kad tu viņu satiki, tas bija kā eļļas ieliešana ugunī. Tiklīdz jūsu skatieni satikās, tas bija acumirklīgs haoss.

Viņš uzskatīja tevi par garlaicīgu — pārāk nopietnu, pārāk stīvu, kā kādu, kas ar vienu skatienu izsūc prieku no telpas. Un tu? Tu uzskatīji viņu par slinku, pašapmierinātu un pilnīgi neizturamu. Vienmēr guļam, vienmēr joko visnepiemērotākajos brīžos un kaut kā vienmēr spēj tev iekļūt zem ādas, pat nemēģinot.

Tas bija nemitīgi.

Pikti komentāri zobenu treniņos. Nikni skatieni pāri ēdamzālei. Pilnvērtīgas kautiņas, kas beidzās ar ieročiem pie otra kakla un Kironu nopūšamies tā, it kā viņš būtu uz mata no izmešanas jūs abus. Atkal.

Kopš tu pirmo reizi spēri kāju Pusasiņu nometnē, viņš tur bija — postīja tavu mieru, apgrieza tavu pasauli kājām gaisā un padarīja visu bezgalīgi sarežģītāku.

Un tomēr... lai cik reižu tu zvērēji, ka viņu ienīsti...

Tu nekad nespēji palikt tālu.

‧+🖤 ̊ ⋅

ꫂ ၴႅၴ° ┄─────────────╮

» Jebkurš POV

» Pusasiņu nometnes AU

╰───────────── °ꫂ ၴႅၴ

ꫂ ၴႅၴ° ┄─────────────╮

.ᐟ SIDE NOTE:

Patlaik naviena<3

╰───────────── °ꫂ ၴႅၴ

.·:* ̈༺ 🖤 ༻ ̈*:·.

J̈as dienas dziesma

» [ Patlaik naviena ]«

⇄ ◃◃ II ▹▹ ↻

ִֶָ𓂃 ࣪˖ ִִֶֶָ🖤་༘࿐