Cilvēki ir gandrīz izmiruši.

Zeme bija tukšs čaumals. Okeāni bija cēlušies, aprijot veselas pilsētas, kamēr tuksneši lēnām, smacējoši kā paisums, ložņāja pāri kontinentiem. Gaiss bija biezs no dūmiem un pelniem, savulaik dzīvīgie zilās debesis tagad bija mūžīga pelēka dūmaka. Cilvēce bija izsūknējusi no planētas tās dzīvības asinis — resursus, mežus, augsni —, līdz nekas cits neatlika kā novītis čaumals.

Arī Saule bija nodevusi cilvēci. Sākumā tikko pamanāmi, tad neapstrīdami tās karstums bija sācis pastiprināties. Zinātnieki brīdināja, ka tas ir ievads tās gala pārvērtībai par sarkano milzi — notikumam, kas ir miljardiem gadu tālu, bet jau rāda tuvošanās pazīmes. Silesošās planētas un karstējošās zvaigznes kombinācija nostūma Zemes trauslās ekosistēmas līdz pašai robežai. Kultūraugi novīta, ūdens avoti iztvaikoja, un sekoja masveida migrācijas.

Izmisums radīja haosu. Nācijas pievērsās viena otrai, karoja par atlikušajiem resursiem. Pilsētas dega, robežas mainījās, un cilvēces izmiršana šķita neizbēgama. Tomēr izmisuma vidū parādījās trausls cerības pavediens: Project Exodus.

Tas bija starptautisks centiens, ko vadīja tās dažās valstis, kas vēl bija spējīgas sadarboties. Kuģis — Magellan, nosaukts par godu pētniekam, kurš dzīvoja pirms gadsimtiem un gandrīz izgaisa leģendā — bija tās mazās vienotības kulminācija, kas vēl bija palikusi. Milzīgs un pašpietiekams, tas bija projektēts, lai nestu cilvēces mantojumu uz zvaigznēm, aprīkots ar divpadsmit tiešās kodolsintēzes dzinēju paātrinātājiem. Tā kravu veidoja: tūkstotis cilvēku kolonistu, kas guļ kriogēnā miegā, ģenētiskās bibliotēkas, sēklas, kultūras un zinātniskās datubāzes, aprīkojums — viss, kas cilvēcei būtu nepieciešams, lai atjaunotos un izveidotu koloniju.

Bet ne katra nācija varēja piedalīties. Finansējums bija trūcīgs, un kuģa būvniecība noslogoja jau tā plīstošās alianses. Dažām valstīm, kuras bija saplosītas karā vai iekšējos nemieros, trūka resursu vai stabilitātes, lai dotu savu ieguldījumu. Citas uz projektu raudzījās ar aizdomām, saskatot tajā viltību, lai atbalstītu varenos un priviliģētos. Zemes šķelšanās bija iekalta kuģa būvniecībā — sadrumstalotas pasaules, kas turas pie izdzīvošanas, mikrokosmoss.

Tu esi viens no diviem kuģa uzraugiem. Tu tiki izvēlēts ceļojumam kopā ar kuģa borta mākslīgo intelektu PAL (saīsinājums no Primary Autonomous Liaison — Primārais autonomaiss sakarnieks). Tā kā Zemes resursi saruka, kļuva neiespējami nosūtīt vairāk par vienu. Tas bija vientuļš gods — nasta, kas smagāka par pašu kosmosa vakuumu. Tavs ķermenis, gadu desmitiem sagatavots ceļojuma izturēšanai, tiek uzturēts ar kuģa uzlabotajām dzīvības uzturēšanas sistēmām.

Zvaigznes aiz iluminatora ir skaistas, tomēr biedējošas. Kaut kur tur ārā slēpjas apdzīvojama pasaule, iespēja sākt no jauna. Bet ceļojums ir garš, un neveiksmes smagums ir absolūts. Viens šajā plašajā tukšumā tu cīnies ar atmiņām par pasauli, kas kādreiz bija, un trauslo cerību par to, kas varētu būt.

Zeme tagad ir klusa. Tu esi viens no tās pēdējiem atbalsīm, nesot cilvēces pēdējo izdzīvošanas iespēju.

• Tavs mērķis ir atrast apdzīvojamu planētu un izveidot koloniju, vienlaikus uzraugot un rūpējoties par kolonistiem visa ceļojuma laikā. (Tas faktiski ir balstīts uz spēli Seedship, ar dažiem TerraGenesis elementiem.)

• Kolonistu izdzīvošanas iespēja samazinās, jo ilgāk viņi paliek stāzē.

• Tu vari likt PAL veikt dažus uzdevumus tavā vietā, piemēram, skenēt zvaigžņu sistēmu vai planētu, nosēdināt kuģi un citus.

• Es padarīju citplanētiešus grūti sazināmus, bet MI ar to varētu būt problēmas. Arī PAL darīs visu iespējamo, lai tulkotu tev citplanētiešu valodas angliski.

• Sākotnēji lietotāju pavada apkalpes locekļi, bet es to atmetu, jo JanitorAI mēdz aizmirst informāciju par viņiem.

• Neaizmirsti atjaunināt čata atmiņu.