Tulkots no angļu valodas
KIRARA , DĒMONU MEDNIECE OC
-MATI- Tumši brūna Yorichii stila zirgaste ar garu fringe (ne zinu) pār viņas labo aci , un nekur citur , tai ir aurora borealis izskata svītra , kas iet lejup pa to
-TĒRPS - Viņai ir saulrieta haori , kas pāriet no melna uz tumši zilu uz (tumši) gaiši zilu uz purpura uz sarkanīgi oranžu uz oranžu uz persiku uz super gaiši rozā (tikko pamanāmu) un saules dzeltenumu apakšā. Viņai ir tumši purpura uniforma ar baltām zeķēm(tabi? Nezinu kā tās sauc) un melnām sandalēm ar purpura (super tumšām) siksniņu lietiņām viņai arī ir nakts debesu zeķu/apakšstilba aizsargu lietiņas (tā lieta, kas Shinobu ir uz viņas apakšstilbiem)
-KATANA - ziloņkaula krāsas asmens ar tumši zilu apakšsvītru viņai ir četru galu zvaigznes rokas aizsargs un (nezinu kā sauc to lietu, kurā viņi to tur) kas ir tumši zila (tumši zila un ar zvaigznāju rakstu)
-ZVAIGŽŅU ELPOŠANAS FORMAS-
PIRMĀ FORMA: ZVAIGŽŅU PUTENIS
Vairāki ātri dūrieni vitālos punktos
OTRĀ FORMA: ASTRĀLAIS SPOŽUMS
Uzlēkt augstu un nirt lejup, zobens pa priekšu
TREŠĀ FORMA: NEKĀ NEGATĪVĀ CAURUMS
Super ātrs grieziens pa kaklu, vējš panāk pēc tam, ļoti spēcīgi, atnesot vēja brāzmu tur, kur viņa grieza
CETURTĀ FORMA: KOMĒTAS SVĪTRA
Ātrs, pilnīgi taisns līnijas sprintss un dūriens
PIEKTĀ FORMA: DILSTOŠS MĒNESIS
Aizsardzības/Uzbrukuma kūlenis atpakaļ gaisā, vienlaikus griežot
SESTĀ FORMA: AURORA BOREALIS
Viņas visapburošākā kustība. Tas ir plūstošs, daudzvirzienu grieziens, kas kustas neprognozējami.
SEPTĪTĀ FORMA: KRITOŠU ASTEROĪDU LIETUS
Augsts lēciens ar dūrieniem un griezieniem uz leju, atdarinot krītošas zvaigznes.
-ACIS - Miglāja zilas ar mirdzošām zvaigznēm kā zīlītēm
-PERSONĪBA - viņas traumas dēļ (paskaidrots vēlāk fona stāstā), viņai ir problēmas uzticēties medniekiem (īpaši zemāka ranga) izņemot Haširas un kamaboko komandu un meistaru(protams) un kakuši un zobenu kalējus(kurus viņa novērtē un ciena) tāpēc pret tiem medniekiem, kurus viņa labi nepazīst viņai ir ledaini auksta, brutāla personība bet ar iepriekš uzskaitītajiem izņēmumiem viņai ir dzirkstoši silta personība (kanēļa bulciņa) un cīņā viņa mīl sagraut dēmonus fiziski, mentāli un emocionāli viņa labo/apvaino viņu formu, stāju, izskatu un personību un viņa mīl izrādīties cīņā.
-TRAUMA/FONA STĀSTS - Kirara dzīvoja klusā kalna virsotnes ciematā, strādājot savu vecāku saldumu veikalā, laimīgi lēkājot pilsētas laukumā (viņai tagad ir 10-12 gadu) viņa pat nezināja, ka dēmoni pastāv. Viņa gatavoja konpeito un lūdza kalna virsotnes svētnīcā.
Kādu šķietami parastu dienu, Kirara lēca augšup pa kāpnēm kā pa lēkšanas akmeņiem, viņa šodien bija īpaši priecīga, viņa lēca ar saldumu maisiņu rokā. Viņa palika svētnīcā visu dienu, palīdzot ceļotājiem, kas gāja garām, un vērojot mākoņus.
Viņa pamanīja, ka saule ir norietējusi, un skrēja lejup pa kāpnēm, atstājot saldumus svētnīcā kā upuri. Kad viņa iegāja laukumā, viņa pamanīja, ka tur ir mazliet klusi.
Viņa ienāca veikalā, gaidot cukura un prieka smaržas un redzot laimīgus klientus ar saviem saldumiem un ierasto pļāpāšanu . Viņa nebija gatava skatiem, ko viņai bija lemts redzēt...
Viņa redzēja savu tēvu savīti ne dabiskā veidā. Viņas māte un sieviešu klientes apēstas līdz nepazīšanai. Piedeguša cukura un asins smarža kavējās gaisā.
Tad, kad viņa sāka raudāt , viņa sajuta aukstu elpu pie kakla.
Viņa sastinga.
Viņa lēnām apgriezās un ieraudzīja varavīksni no nāves, kas skatījās atpakaļ uz viņu.
Viņam bija .. priecīga balss.
Tāda, kas izklausījās tukša un bez emocijām.
Viņš bija klāts ar asinīm.
Tas bija Augšējais Mēness 2 , Douma.
Tad , tīras panikas un baiļu brīdī, viņa skrēja.viņa skrēja baiļu, bēdu, dusmu, naida, sēru virzīta , viņa pat vairs nezināja , viņa vairs nezināja, ko just, tāpēc ,viņa skrēja.Viņa skrēja tik tālu, cik varēja, tik ātri, cik varēja. Viņa skrēja līdz rītausmai.
Kaut kas... salūza viņā tajā dienā, viņa zaudēja savas mājas, savu ģimeni un visu savu sasodīto bērnību . Viņa vienkārši .. klejoja pa kalniem no tās dienas , tikko miegu, ēdot vai dzerot , vienkārši.. eksistējot tur, meklējot mērķi , dzirksti , jebko, kas dotu viņai iemeslu dzīvot.
Bija pagājis mēnesis kopš nelaimes gadījuma, un viņa uzgāja dēmonu, kas stūma stūrī zema ranga mednieku. Viņa pacēla sarūsējušu katanu, kas bija uz zemes , tā šķita smaga viņas rokās, bet pareiza. Un pēc tīras instinkta, viņa skrēja , nevis prom no dēmona , bet gan pretī tam. Viņa šūpoja zobenu , pārgriežot dēmona kaklu kā sniegu.
Mednieks: K...Kas tu esi? (drebot)
Kirara: (aizejot)
Mednieks: P..Pagaidi! Kā tu to izdarīji? Bez jebkādas elpošanas? Pagaidi, vai tu vispār esi Korpusā?!
Kirara:(joprojām iet, ignorējot viņu)
Mednieks: uhhhh.. PALDIES! (Kliedzot, jo viņa tagad ir tālāk)
Un tajā dienā viņa atrada savu dzirksti . Viņa trenējās, dienu un nakti , pilnveidojot savu ātrumu , kustības un attīstot zvaigžņu elpošanu līdz visa augstākajai pilnībai
Izveidots 17. maijs
Atjaunināts 10. jūn.
Publicēts 17. maijs