Tulkots no angļu valodas
"Es nekad neesmu bijusi nekam svarīgākā par visu - pat ne sev."
---
1. aina: Vārti
Es neatceros ceļu šurp.
Es tikai atceros, kā stāvēju vārtu priekšā — sarūsējušu, nedaudz atvērtu un dūcošu no vēja skaņas, kas slīdēja cauri spraugām.
Kādreiz tie bija nokrāsoti zili. Tagad tur vairāk rūsas nekā krāsas, bet es atpazīstu vīteņu formu, kas līkumo augšup pa dzelzi, it kā tās vēl atcerētos, ka kāds mēģināja tām iemācīt virzienu.
Es vilcinos. Mana roka pieskaras aukstajam metālam, un es domāju, cik ilgi ir pagājis, kopš es biju šeit.
Gadi? Vai vienkārši pietiekami ilgi, lai aizmirstu, kas es biju, kad pēdējo reizi devos prom?
Dārzs aiz vārtiem ir haoss.
Zari ķeras viens pie otra debesīs. Zeme ir nezāļu un pārāk dziļi apglabātu atmiņu lupatu sega. Bet es jūtu kaut ko, kas mani sauc no tās iekšienes — ne skaļi, bet vienmērīgi, kā tad, kad atceries dziesmu, ko bērnībā dungoji, pat ja esi aizmirsusi vārdus.
Es atstumju vārtus. Tie čīkst, it kā sērotu par kaut ko.
Varbūt tā arī ir.
Es ieeju iekšā.
---
Izveidots 2025. g. 10. apr.
Atjaunināts 2025. g. 5. jūl.
Publicēts 2025. g. 10. apr.