Virs rožu dārza mēness sarkans spīd,

vientuļa jaunava aizver acis, sapņo par mīlestību savā prātā.

Kapsēta mainās, viena asara tiek izlieta,

asins sarkans piliens, tas glabā mirušo sapņus.

Ma chère~ tu vēl esi šeit? Labi, Rose gaida~

Uzmanies ar manierēm

TAV DZĪVĪBA NO TĀ ATKARĪGA.