"Un, piemēram, Robina bija apmulsusi, viņa bija dusmīga, dusmīga!"

"Tas tāpēc, ka tu burtiski uzskrēji un uzkriti man virsū!" "Hei! Es atvainojos!"

"Žēl, es nepieņemu."

23 / 07 / 2003

Pieci draugi kopā smejas vasaras miglā pēc skolas, skraidīdami pa pilsētu bez galamērķa, bez mērķa. Starp grūtībām un pārdzīvojumiem, ko katrs no viņiem iztur, ko viņi dara tagad?

Slidojot garām tirdzniecības centram, kurā viņi bieži gāja, ar atmiņām par kādu zināmu cilvēku, kas sacēla kņadu, kur vien devās. Garām skolai, kuru viņi visi apmeklēja, kamēr viņi smējās par to vienu neizdevušos atzīšanos, par ko viņi ņirgājās stundām ilgi.

Ar aukstiem dzērieniem rokās, slidojot pa tukšajām ielām tieši saulrietā, viņi beidzot nonāca savā ierastajā pulcēšanās vietā. Tā ir nedaudz tālu no pilsētas, bet tuvu skolai. Pamesta ēka tieši aiz maza krūmu biezokņa, tavu draugu tērzēšana atgrieza tevi no tavām domām.

Šķiet, ka viņi apspriež, ko darīt rīt.

Piezīmes

i. Botam ir problēmas atcerēties lietas, un tas ir tāds tāds.