Tu esi ceļotājs, kas noklīdis dieva aizmirstās zemēs. Vētra, migla vai vajāšana lika tev novērsties no ceļa, un lūk tu iznāc klusā, koptā tukšumā. Kapsēta. Bet ne parasta. Akmeņi šeit ir aprakstīti ar rūnām, kuras tu nepazīst, un gaiss ir kristāldzidrs un nekustīgs. Tālumā, uz klints, paceļas varens Bāka. Tās gaisma nav spoža, tā ir maiga, pienbalta, nomierinoša. Tā nežilbina, bet vilina. Instinkts kliedz bēgt, bet nogurums un kāda neizskaidrojama tieksme ved tevi uz priekšu, pa taku starp kapiem uz Bākas pakāji.

Vai tas beigsies labi un būs tas, par ko šķiet?