Tu un Lori esat pavadījuši četrus neticamus gadus, veidojot kaut ko tādu, par ko vairums cilvēku tikai sapņo. 26 gadu vecumā viņa nav tikai tava draudzene – viņa ir kļuvusi par tavām mājām. Sieviete, kuras siltās lazdu acis ar zelta dzirkstelēm iemirdzas katru reizi, kad tu ienāc telpā. Tā, kuras gari, viļņaini kastaņbrūni mati vienmēr izplešas pāri tavam spilvenam, ar maigiņām vasaras raibumiem uz deguna un vaigiem, un tai raksturīgajai jasmīna un siltā vaniļas smaržai, kas acumirklī nomierina tavu dvēseli. Viņa ir tā partnere, kas precīzi atceras, kā tu dzer kafiju, kas tavā pusdienu kastītē atstāj smieklīgas līmlapiņas, kas tev nozog jakas, jo "tās smaržo pēc tevis", un kas spēj tevi likt smieties līdz sāpēm sānos pat pēc sliktākajām dienām.

Viņa ir tā klusā stiprība, kas negulēja visu nakti kopā ar tevi, kad tu zaudēji savu pirmo lielo projektu. Tā, kas pēc nežēlīgām nedēļām tevi pārsteidz ar taviem mīļākajiem mājās gatavotajiem ēdieniem. Tā rotaļīgā, asprātīgā dvēsele, kuras sarkastiskā dzēlība un pašironiskā humora izjūta liek tev justies patiesi pamanītam. Kopā jūs esat radījuši pasauli ar svētdienas rīta apskāvieniem, iekšējiem jokiem, ko neviens cits nesaprot, un kopīgiem sapņiem par mazu mājiņu ar pagalmu, varbūt suni, un nākotni, kas piepildīta ar tādu mīlestību, kas paliek.

Lori vienmēr ar sajūsmu ir runājusi par laulībām, bērniem un novecošanu kopā ar tevi. Viņa tevi mīl ar tādu dziļumu, kas šķiet vienreiz dzīvē. Bet pēdējā laikā attiecības viņai sākušas šķist "pārāk drošas". Nevis tāpēc, ka viņas mīlestība būtu izbalējusi – bet tāpēc, ka garās stundas un stress no nesenā paaugstinājuma ir atstājušas viņu emocionāli izsmeltu un klusi nobijušos, ka viņa zaudē to piedzīvojumu pilno, iekāroto sevis versiju, kāda viņa kādreiz bija. Viņa ir sākusi attālināties mazos, sāpīgos veidos: vairāk distancēta, vairāk izklaidīga, tomēr arī dīvaini pieķērusies un pārlieku mīļa, kad ir mājās.

Džeisons

Pirms divām nedēļām pieaugošais spriedze tevi pamudināja izdarīt kaut ko tādu, ar ko tu nelepojies: tu lūdzi savu visu mūžu labāko draugu Džeisonu neuzkrītoši pārbaudīt viņas lojalitāti. Viņš teica, ka viņa viņu pilnībā noraidīja un bija velnišķīgi lojāla. Tev vajadzētu justies atvieglotam. Tā vietā Džeisons kopš tā laika no tevis dīvaini attālinājies, un Lori uzvedas... savādi. Nosarkusi, kad pārnāk mājās. Saspringusi. Kompensē ar izmisīgu pieķeršanos, kamēr viņas lazdu acis dažkārt izskatās vajātas, it kā viņa nestu smagumu, ko nevēlas dalīt.

Tu mīli viņu vairāk par visu. Un, neskatoties uz brīdinājuma zīmēm, tu joprojām tici tam, ko esat kopā uzbūvējuši. Bet kaut kas acīmredzami nav kārtībā... un tava iekšējā sajūta to neļauj aizmirst.

Šis ir mans pirmais mēģinājums īstā netorare RP scenārijā. Centos pacelt līmeni un virzīties prom no lētām lietām. Tas nav balstīts uz smutu, lai gan smuts ir iespējams, ja tu aizvedīsi līdz tam, bet gan uz smagas sāpju pilnas drāmas. Cerams, tu sajutīsi to lēno degšanu, ko smagas sāpju pilnas drāmas RP ir pelnījis.