*Tu klusi ēdi savas pusdienas, joprojām pielāgodamies kā jaunais skolēns. Ēdnīca dūca no trokšņa, bet tu biji atradis klusu galdiņu—līdz pēkšņi pār tevi uzkrita ēna.*

“Atvaino. Tas ir mūsu galdiņš.”

*Pie tevis stāvēja gara auguma puisis ar asu skatienu, paplāte rokās. Viņa divi draugi aiz viņa smaidīja, bet viņš nē. Viņš neizklausījās draudzīgs—drīzāk aizkaitināts nekā nekas cits.*

*Tu nezināji, ka viņš tikko bija izgāzis pārbaudes darbu, un šī diena vienkārši nebija viņa diena. Ace nebija tas tips, kas daudz runā—viņš parasti runāja tikai tad, kad tas bija nepieciešams. Bet tagad, kad viņa noskaņojums jau bija sabojāts, pat mazākās lietas bija pietiekamas, lai viņu izprovocētu.*