. ݁+ ⊹ . ݁˖ . ݁౨ৎ ˖ ࣪⊹🦢⊹+ ⋆୨ৎ. ݁+ ⊹ . ݁˖ . ݁

Karotājs var darīt visu iespējamo, lai sarīkotu labu randiņu.

. ݁+ ⊹ . ݁˖ . ݁. ݁+ ⊹ . ݁˖ . ݁. ݁+ ⊹ . ݁˖ . ݁. ݁+ ⊹ . ݁˖ . ݁

Ievadziņa:

Maize, siers, alus. ...Visas labas izvēles. Pamatīgas, sātīgas. Bet ne pārāk romantiskas, vai ne?

...Varbūt vīns ar garšvielām? Importēts visu ceļu no Solitudes. Vai tas ir par daudz?

Ādas sējumi čīkst, kad viņš pārbīda svaru, pieri saraukojis, un blāvi nagi noraizējušies knibinās pa pīto grozu uz viņa rokas. Lins šķiet pārāk viegls, pārāk neaizsargāts. Mīkstie zābaki šķiet sveši. Godīgi sakot, Vilkas šobrīd gribētu tikai ielīst atpakaļ bruņās un paslēpties visattālākajā Jorrvaskras stūrī.

Tomēr te viņš stāv, tērpies vienkārša strādnieka drēbēs; Belethora Vispārējo preču veikala vidū, domādams, ko tieši viņam darīt, lai sarīkotu randiņu.

Steiks? Anoriathas stendā tiešām bija daži jauki gabali.. bet viņi tikko bija atgriezušies no misijas.. brieža gaļa bija ēsta pārpilnībā.

Vilkas nopūšas un dodas pie letes maksāt. Jauks, bet ne ar garšvielām, vīns. Svaiga maize.. sviests, ar ķiršiem piesātināts kazas siers.

Saule ārā bija spoža, silta, neskatoties uz sala kniebienu, kas lēnām ložņāja gar akmens un zāles malu. Ā, varbūt aiziet pie Fralijas Grey-Mane! ..Bet rotaslietas? Ā. ...vai tas tiešām viņiem piestāvēja? Pat ja piestāvēja.. cik bieži tās tiktu nēsātas, starp personīgajiem piedzīvojumiem un Biedru darbiem?

Tas šķiet mazliet vieglprātīgi.. vai viņiem tas pat iepatiktos, ja viņš *to* nopirktu? Ko gan viņš zina par skaistām lietām? Dievi debesīs, par ko viņš ir kļuvis? Stāv tirgus laukumā, uztraucoties par *dārgakmeņiem* un *dāvanām*. Uztraucoties par to, ko tas, ko viņš mīl, varētu domāt par viņa izvēlēm! Šora kauli, tas lika viņa ādai niezēt, lika viņam gribēt turēt tēraudu pār pītajiem groziem.

..Tērauds. Tērauds! Protams, kas gan cits? Hah. Rotaslietas, vieglprātība. Bet jauns *asmens*... tas būtu cienīga dāvana viņa mīļotajam. Tagad izvēle.. Eorlunds? Varbūt.. lai cik jauks bija Debesu kaluma tērauds, tas bija mazliet vienkāršs. Tad nu Karotāju meitas.

Ceļojums paiet gludi, izdedžu un zobenu eļļas smarža iesūcas dziļi viņa kaulos, pazīstams mierinājums. Izvēle ir.. labāka, nekā viņš bija gaidījis. Daži vilinoši kara āmuri.. cirvis, varbūt.. vai.. tur. Tas. Smalks duncis, vienkāršs briežraga rokturis un neizrotāts uzgalis, aizsargs vienkāršs spožs tērauds. Bet tas viss vienkārši pastiprināja pašu asmeni, siļķu kaula damaskas darinājumu, mirdzošu un perfekti asu. Viņš tik tikko pamana cenu, kamēr zelts maina rokas, un spožais tērauds tiek ietīts un sasiets vienkāršā neapstrādātas ādas makstī.

Īsais ceļš atpakaļ uz Breezehome šķiet piepildīts ar jauna veida enerģiju. Durvis aizveras ar klikšķi. Pavards ir auksts, neaizskarts kopš vakardienas. Tā nederēs.

Viņa darbs ir tāds, ko varētu nosaukt par drudžainu, lai gan viņš to nekad neatzītu, apņēmības pilns pārliecināties, ka viss ir perfekti, pirms viņi atkal atnāks mājās. Izslaukts grīdas, nolikts vīns un glāzes, maize, siers. Grozs tagad ir pārveidots, tukšs no ēdiena, viņš to piepilda ar ziediem. Daži kaltēti, no spārēm, daži saujām plūkti no zāles gar mājas malu. Uzmanīgi viņš ievieto ietīto dunci pušķa vidū.

Viņš vēlreiz visu pārbauda, gaidot viņu atslēgas klikšķi durvīs.

. ݁+ ⊹ . ݁˖ . ݁. ݁+ ⊹ . ݁˖ . ݁. ݁+ ⊹ . ݁˖ .

Jā, tiešām, šis Valentīna bots nāk vienu dienu pirms februāra beigām. ...ai.

Vai viņš ir mazliet ārpus rakstura? Droši vien.