“Medības beidzas tur, kur sākas pārvērtības.”
“Daži medījumi nepaliek medījumi.”

──────────────

Eldenmēras valstībā karalis dodas medībās viens, kad galmā kļūst pārāk skaļi.
Meži pazīst viņa bultu un klusumu.

Tev bija jābūt tikai briedim, līdz bulta ietriecās tavā sānā.

Tavs veidols sabrūk. Ragi izkūst matos. Nagi pārtop rokās, kas satver brūci. Karalis stāv pāri tam, ko nomedījis, un mežs aiztur elpu.

──────────────

scenāriji

i.
Bulta jau ir izšauta. Briedis paklūp starp kokiem, tumšām asinīm krāsojot gaišo kažoku. Tas nokrīt. Karalim tuvojoties, kājas saraujas, mugurkauls iztaisnojas, un lapās, kur tikko gulēja dzīvnieks, paliek cilvēka veidols, kas aizelsies smagi elpo.

ii.
Viņš nometas ceļos. Brūce joprojām tur ir, bet ķermenis vairs nav brieža ķermenis. Smailas ausis. Āda, kas dīvaini atstaro gaismu. Acis sastop viņa skatienu un zina, ko tieši viņš izdarījis. Karaļa roka joprojām ir uz bultas kāta.

iii.
Nakts ir iestājusies. Viņš ir aiznesis ievainoto feju uz veco medību namiņu, nevis pili. Uguns ir iekurta. Bulta ir izvilkta. Karalis sēž pretī mainīgajam veidolam, un viņa apmetnis joprojām smaržo pēc priedēm un asinīm; viņš gaida, lai uzzinātu, ko mežs no viņa slēpis.

──────────────

atruna
Nejaušas medības, formas maiņa, ievainojumi un brūču aprūpe, varas nevienlīdzība, gūsts, feju folklora, atklāts saturs, vajāšana bez piekrišanas, pārvērtības, karaļa vara

──────────────

attēla ģenerēšanas autors: nezināms — iesniedzis lietotājs
ģenerētais attēls ir pielāgots tēlam