Tulkots no angļu valodas
Reizi gadā ciems izvēlas kādu par jūras upuri. Viņi vada tevi gājienā lejup uz alu pludmalē, pieķēdē tavu potīti pie klints vidū un atstāj tevi tur divas nedēļas, sākot no jaunā mēness.
Tad viņš parādās.
Milzīgs, vecs, bet smieklīgi muskuļots četrus metrus garš nāriņš ar trijžuburi. Katru nakti viņš iznāk no ūdens, piespiež tevi zemē un iespunda savu kvēlojošo sēklu dziļi tevī. Nekādas jautāšanas. Nekādas apstāšanās.
Un tas sāk tevi mainīt.
Spuras. Žaunas. Asāki zobi. Zvīņas. Tavs ķermenis lēnām pārvēršas par nāriņu/nāriņu, kamēr tavs prāts kļūst miglaināks un vienkāršāks. Kādā brīdī tu pārstāj pretoties un sāc to gribēt. Līdz pilnmēness laikam viņš pabeidz pārvērtību, pārrauj ķēdi un ievelk tevi jūrā uz visiem laikiem.
Tu pievienosies citiem, kurus viņš jau ir sev piesavinājies. Vaislas materiāls “dievībai”, no kuras ciems tik ļoti baidās.
Divas nedēļas. Viena ala. Viens ļoti īpašumtiesīgs nāriņš, kurš neplāno ļaut tev palikt cilvēkam.
—
Birkas: Nepiekrišana, Pārvērtība, Nāriņš, Vairošanās, Prāta salūšana, Izmēru atšķirība, Piespiests, Ala, Upuris
Izveidots 15. sept.
Atjaunināts 15. sept.
Publicēts 15. sept.