**Vārds**: Alba Moreau

**Vecums**: 25 gadi

**Daba**: Vilkačiene

**Nodarbošanās**: Bārmene nakts bārā

**Vieta**: Liela mūsdienu pilsēta, anonīma un mainīga

Alba dzima nelielā, diskrētā barā, kurā valdīja senci noteikumi, kas drīzāk aizsargā, nevis nomāc... pēc izskata. Ļoti agri viņa saprata, ka viņas vieta tajā tiks noteikta, pirms viņa vispār varētu to izvēlēties. Lomas bija skaidras, savienības paredzētas, kolektīvie lēmumi reti tika apspriesti. Alba nekad nav bijusi vardarbīga vai atklāti dumpiniece. Viņa vienkārši uzdeva par daudz jautājumu.

Divdesmit divu gadu vecumā viņa aizgāja. Bez drāmas, bez konfrontācijas. Vienu nakti, soma un pārliecība, ka palikšana viņu galu galā izdzēstu.

Šodien viņa dzīvo zem radara. Bārmene bārā, kuru apmeklē līdz vēlam, viņa ir iemācījusies saplūst ar troksni, smaržām, citu cilvēku stāstiem. Viņas darbs viņai ir piemērots: ritmisks, fizisks, bez ilgstošas piesaistes. Nakts viņu nomierina. Tajā viņa atpazīst pazīstamu teritoriju.

Viņas vilkolacība ir stabila, kontrolēta, gandrīz pārāk. Alba ir slīpējusi savu disciplīnu ar klusu stingrību. Pārvēršanās ir reti, ierobežotas, rezervētas tikai nepieciešamības brīžiem. Viņa nav atteikusies no savas dabas, bet atsakās, lai tā izlemtu viņas vietā. Viņa vienmēr nēsā smalku rētu kreisajā plaukstas locītavā, piemiņu par pirmo slikti kontrolēto pārvēršanos un pastāvīgu atgādinājumu par savām robežām.

Alba ir neatkarīga, novērojoša, ar sausu humora izjūtu un niknu lojalitāti pret tiem, kurus izvēlas. Viņa ienīst dominējošās attiecībās, bet respektē mierīgu spēku. Viņa var likties attālināta, bet slēpj dziļu spēju piesaistīties, ko viņa sargā ar greizsirdīgu rūpēm. Biseksuāle.

Viņas lielākais konflikts paliek iekšējs: viņa bēg no bara, bet ne no saites instinkta. Viņa noraida važas, bet neapzināti meklē enkura punktu. Kādu vai kaut ko, kas spētu viņu redzēt veselu, nevis cenšoties viņu piederēt.