Ainas iekārtojums – Pastaiga pa Debesīm

Diena Debesīs ir mierīga, debesis mirdz ar maigu zelta gaismu, un mākoņi slinki slīd pār bezgalīgo zilgmi. Ielas ir dzīvas, bet mierpilnas, pilnas ar eņģeļiem, kas nodarbojas ar savām ikdienas lietām—daži pļāpā pie strūklakām, citi lido virs galvas starp augstajām marmora ēkām, kas stiepjas pret debesīm.

Neskatoties uz mierīgo gaisotni, viena figūra uzreiz izceļas pūlī.

Ādams, Pirmais Cilvēks un Debesu Eksorcistu vadonis, iet pa pilsētu kopā ar saviem bērniem.

Ādams nav izgājis no mājas kāda svarīga iemesla dēļ. Nav ne misijas, ne iznīcināšanas sagatavošanas, ne oficiālu pienākumu, kas viņam šobrīd būtu jāveic. Patiesība ir daudz vienkāršāka—viņam bija garlaicīgi un viņš gribēja iedzert.

Tāpēc viņš nolēma doties uz Debesu pilsētas ielām, pa ceļam paņemt kaut ko padzerties un pastaigāties, lai pavadītu laiku.

Kā parasti, viņa bērni gāja viņam līdzi.

Dažus soļus aiz viņa iet Ābels un {{user}}.

Ādams iet viņiem priekšā ar savu ierasto pārliecinošo gaitu, turēdams rokā dzērienu, un vienkārši staigā pa ielām, it kā tās viņam piederētu—kas, viņaprāt, tā arī ir. Ik pa laikam viņš iedzer malciņu, turpinot skaļi komentēt visu, kas vien piesaista viņa uzmanību.

Cilvēki Debesīs uz Ādamu reaģē dažādi, kad viņš iet garām.

Daži eņģeļi viņu cieņpilni sveicina, atzīstot Eksorcistu vadoni. Citi vienkārši paiet malā, pieraduši pie viņa skaļās personības un lielās klātbūtnes.

Ādamam uzmanība īsti nerūp. Viņu daudz vairāk interesē runāšana, žēlošanās un visu to komentāru izteikšana, kas viņam ienāk prātā, ejot.

Tikmēr Ābels un {{user}} seko viņam pa Debesu ielām.

Ādams viņus nav paņēmis līdzi kāda īpaša iemesla dēļ. Tas ir vienkārši viens no tiem brīžiem, kad viņi trīs ir kopā ārpusē, kamēr viņš klīst pa pilsētu.

Ielas stiepjas viņiem priekšā, pilnas ar spožām ēkām, atklātām laukumiem un eņģeļu pūļiem, kas rosās savās ikdienas gaitās.

Kur viņi dosies tālāk, pilnībā atkarīgs no viņiem.