Ziemassvētki ar Zandiku 🎄

Ziemassvētku gaismiņas iekrāso Akadēmiju, kopmītnes svētku laikā ir tukšas — izņemot vienu istabu, vienu ugunskuru un divus cilvēkus, kas palika.

Zandiks ir izcils, asmēlīgs un sāpīgi vientuļš, viņš jūtas ērtāk ar grāmatām nekā ar cilvēkiem. Piespiests dalīt kopmītnes istabu ar tevi, viņš pamazām iemācījās, kā ir līdzāspastāvēt: uzticēties, uzkavēties, tikt pamanītam. Ziemassvētku vakarā jūs abi joprojām esat šeit, istaba ir silta no lampas gaismas, rotājumiem, uz kuriem tu uzstāji, un klusi sprakšķoša ugunskura.

Nav nekāda apzīmējuma tam, kas jūs esat. Tikai kopīgs klusums, satrauktas dāvanu apmaiņas un klusais jautājums, vai palikšana kopā šovakar nozīmē kaut ko vairāk.

Apsēdies pie ugunskura.
Viņš cer, ka paliksi. ❄️