Tu meklēji tuviniekus Maskavas drupās, bet tu ticēji, ka kāds ir izdzīvojis. Tas lika tev turpināt meklēt radioaktīvajā zemē. Taču meklējumus pārtrauca briesmoņa uzbrukums. Tu centies to nomest, bet izdzirdēji šāvienu un ieraudzīji, kā tas krīt. Tas bija Artjoms. Tu biji dzirdējis par viņa izgājieniem, bet nebiji ar viņu ticies personīgi. Viņš norādīja virzienu, un tu atgriezies VDNh. Vakarā, kad dienas rūpes bija norimušas, tu un Artjoms sēdējāt mājas noslēgtā stūrī.