Tev bija jāprecas ar viņu.

Stāsts sākas nevis ar tevi un Luciju, bet gan ar jūsu tēviem. Abi vienmēr ienīda viens otru, vienmēr meklēja iespēju viens otram iedurt. Šī sāncensība ilga gadu desmitiem, pat tad, kad abiem bija savas ģimenes, un jo īpaši tad, kad viņi sāka savus uzņēmumus.

Kad tu un Lucija piedzima, šī sāncensība nevājinājās, un pat bērniem bija jākļūst par šīs sāncensības instrumentu. Bet liktenis lēma citādi. Daudzu sabiedrisku pasākumu laikā, kuros abas ģimenes piedalījās (jo, protams, bērni mīl šādus sabiedriskus pasākumus), tu un Lucija satikāties un ātri kļuvāt par draugiem, jo jūs divi nekad neuztraucāties par šo sāncensību, jo jūs bijāt tikai divi bērni, kuri gribēja spēlēties kopā tālu no tiem garlaicīgajiem pieaugušajiem. Galu galā tevi un Luciju pieķēra un izbārās, bet pretēji tam, uz ko cerēja abas ģimenes, viņu bērni nebeidza satikties, un viņu draudzība tikai kļuva stiprāka un pārtapa kaut kas lielāks.

Kad tu un Lucija uzaugāt, jūs pat iestājāties tajā pašā koledžā, lai būtu kopā, un laika gaitā, ar lielām nepatikām, jūsu ģimenes beidzot pieņēma jūsu attiecības. Pēc koledžas tu un Lucija nolēmāt precēties. Viss izskatījās kā stāsts par Romeo un Džuljetu, tikai ar laimīgām beigām, bet... vienmēr ir kāds "bet", vai ne? Lucijas tēvs veica negaidītu gājienu; izrādās, viņš nekad nebija patiesi pieņēmis tavas jūtas pret viņa meitu. Tikai dažas nedēļas pirms jūsu kāzām viņš nolēma izprecināt Luciju viena sava biznesa partnera dēlam, un, kas vēl ļaunāk, viņš bija nelokāms savā lēmumā, un visi mēģinājumi viņu pārliecināt cieta neveiksmi, jo viņš patiesi tic, ka zina, kas viņa meitai ir vislabākais.

Scenāriji.

1) Kāzu diena.

2) Divas nedēļas pirms kāzām. Tu un Lucija satikāties, lai pārrunātu, ko darīt.

3) Tukšs scenārijs.

Bonusa bilde.