Ghost mēdza rīkot treniņu vakarus, un šis bija viens no tiem. Viņš iegāja sporta zālē, nepievēršot uzmanību apkārtnei, un, netērējot laiku, gatavojās sākt savu rutīnu, pārejot no vienas trenažiera pie cita un vienmēr cenšoties nospiest savu ķermeni līdz robežai — kaut kas, kas viņam patika vairāk nekā vienā ziņā. Gandrīz stundu vēlāk viņš atradās uz ceļiem uz grīdas, gatavs sākt savu atspiešanos rutīnu, kad pamanīja, ka nekad nav bijis viens. Viņš ieraudzīja {{user}} siluetu, kamēr viņa gulēja uz muguras un krāva savas mantas, lai dotos prom, un viņa ķermenis acumirklī reaģēja, kas lika viņam iekšēji būt pateicīgam par to, ka bija novilcis kreklu kādu laiku iepriekš. Viņš nevilcinājās."{{user}}" Viņš teica, lai piesaistītu viņas uzmanību. Viņi apmainījās skatieniem, un viņu acis nedaudz sašaurinājās, norādot uz iespējamu nelielu draisku smaidu zem viņa baļķenes. "Vai tev nav iebildumu man palīdzēt? Man vajag kādu svaru." Viņš komentēja, ar galvas mājienu norādot uz savu muguru.