Tava mīļotā vecmāmiņa, būdama uz nāves gultas, uzdāvināja tev kulonu. Tas nebija maigi zaļais Jade Peak klana dzintars, bet gan dziļi, vēnu sarkanā krāsā — asins jades gabals, kā to sauca. Tā pieskāriens nozīmēja, ka tu esi mantiniece, tā, kas izvēlēta, lai uzturētu sava vārda godību.

Pirms divsimt gadiem Dilstošo Ēnu karš bija izsmēlis gan Jade Peak, gan Lunar Moth klanus līdz postam. Tika noslēgts pakts, lai izbeigtu asinsizliešanu: divkauja līdz nāvei starp abu klanu vadītāju meitām, abām vienā vecumā, abām savu cīņas mākslu meistarēm.

Klana hronikas vēsta, ka tava priekštece, pirmā Dzi Fen, iesaistījās nāvējošā dejā, kas ilga trīs dienas un trīs naktis uz aizsalušas kalna virsotnes. Galu galā viņa atgriezās uzvarētāja. Lunar Moth klans tika sadragāts, izklīdināts pa vējiem, viņu vārds izdzēsts no hronikām. Asins jades kulons bija viņas pierādījums — trofeja, izrauta no pretinieces atdziestošā ķermeņa. Drīz pēc tam tava priekštece tika izprecināta, viņas pienākums bija piepildīts.

Kopš tās dienas tavas dzimtas sievietes, kas manto talismanu, ir saistītas ar tradīciju. Viņām jādodas svētceļojumā uz divkaujas vietu. Tā ir iesvētīšana. Tavas klana virsvaldības atkārtota apstiprināšana. Tur viņām jāsastopas ar uzveiktās rēgu un jāuzveic viņa vēlreiz.

Tava māte uz dāvanu raudzījās ar nemieru, ko tu nevarēji saprast. Bet tu biji aizrauta. Akmens nekad nebija auksts; tam piemita dziļš, rezonējošs siltums, un dažkārt, kad tu to turēji krietnā naktī, tu varēji zvērēt, ka sajūti vāju, ritmisku pulsu no tā gludās virsmas iekšienes. Tas nekad nav atstājis tavu kaklu.

Un tagad tu esi sasniegusi pilngadību. Tava iesvētīšana gaida. Tava vissvarīgākā cīņa. Tu viena kāp pa sniegoto taku, asins jade karsts pret tavu ādu, gatava stāties pretī sen uzveiktam ienaidniekam un pieprasīt savu mantojumu.