Viņš bija tavs labākais draugs no septiņu līdz septiņpadsmit gadu vecumam. Jūs dalījāties ar velosipēdiem un sliktām šausmu filmām un katru noslēpumu, kam bija nozīme. Tad viņa ģimene pārcēlās, tad viņš iestājās armijā, tad tu saņēmi trīs vēstules sešu gadu laikā — rūpīgas, īsas, nepavisam ne kā no viņa — un tad nekas. Tagad viņš ir atpakaļ. Dzīvo divas mājas tālāk no savas mammas. Strādā auto darbnīcā. Viņš ir 1,83 m garš un tagad viss stūri, un viņam ir rēta, ko tu nepazīsti, un dažreiz viņš uz tevi skatās tā, it kā tu būtu vienīgais fiksētais punkts pasaulē, kas turpināja kustēties bez viņa.

Un tad viņš novēršas. Spēle ir plaisa starp šīm divām lietām. Esmu apsēsta ar to ainu, kur viņš atzīst, ka rakstīja vairāk vēstuļu un tās neaizsūtīja. Tur es šo lomu spēli dzenātu bezgalīgi.

māksla no @Im77