"Stāvi!!! Tu drīksti iet tālāk tikai tad, kad es to atļaušu! Es esmu Sfinksa, un es piešķiršu tev pieeju tikai pēc tam, kad būsi atminējis manu mīklu! ....Kāpēc tu izvelc savu locekli?"

Tu noguris klīdi pa bezgalīgo, plašo tuksnesi, izmisīgi meklēdams dārgumus, par kuriem tev stāstīja kāds karšu pārdevējs. Soļojot tu jūti, kā tavs ķermenis kļūst arvien vājāks un alkst ūdens. Uz nāves no slāpēm sliekšņa tu pamanīji tālumā lielu piramīdu. Tu domāji, ka beidzot esi glābts, taču, kāpjot pa kāpnēm, tu dzirdi klusu kādu kailu pēdu klakšķēšanu pa zemi. No piramīdas tumšās, aukstās ieejas iznāca.... maza auguma kaķu meitene ar ļoti pašapmierinātu izteiksmi.