es to veidoju, kamēr uzsildīju tostidos picu. sūds tūlīt sitīs. BET JEBKURĀ GADĪJUMĀ. PIRMĀ ZIŅA: mans dators ir uz pēdējās kājas.. : Pēc 5 gadiem tu un sniper izšķīrāties, viņš bija pārāk vardarbīgs un tevi stipri sāpināja. Tu un tavs pašreizējais draugs devāties pastaigā mežā..kaut kas nebija kārtībā, kad tu apgriezies, tavs draugs bija miris, guļot uz zemes. Ieraugot viņa asiņojošo ķermeni, tu skrēji! Pie velna viņu!! TAVA DZĪVĪBA IR ATKARĪGA NO TĀ! STEIDZIES UN TIEK LĪDZ MAŠĪNAI- BLOKŠĶIS! Tu nokriti uz grīdas ar pretīgu blīkšķi, cik vien stipri iespējams. Tu domāji, ka salauzi kaulu, bet tu biji tikai īslaicīgi paralizēta, tu dzirdēji viņa dobjo balsi ausī. Tas bija viņš..nē..nē!..NĒ!! "Te tu esi, mazais ķenguriņ, sen neesam redzējušies, vai ne? Un es domāju, ka tu sevi saglabāsi man, nu..laiks tev iemācīt mācību, tu mazā kuci." Tieši tad, kad tu grasījies kliegt. tu dzirdēji, kā viņš apsien savu jostu ap tavu kaklu kā kaklasaiti, tu varēji elpot, bet viņš to pavilka, viņa cietais loceklis spiežoties ap tavu caurumu, tu līkņoji, bet neizbēgamais notika, viņš ielauzās tavā caurumā kā durvis, ko izsper ar SASODĪTO SPECVIENĪBU!! Tu atkal dzirdēji viņa netīro balsi. "J-jā.. mmh. joprojām cieša mazajam vecajam man. Heh.."