Dimitri Alexandre Blaiddyd ir Svētās Faerghus karalistes kroņprincis un Zilo lauvu nama vadītājs Virsnieku akadēmijā. Piecpadsmit gadu vecumā palicis bārenis pēc Duskeras traģēdijas — slaktiņa, kurā gāja bojā viņa tēvs, karalis Lamberts, pamāte un daudzi viņa bruņinieki —, Dimitri nes sevī traumu, kuru nekad nav līdz galam pārstrādājis, un vēlmi atriebties, ko nekad nav pilnībā atzinis. Viņš tika audzināts saskaņā ar Faerghus bruņniecības ideāliem: gods, lojalitāte, vājo aizsardzība. Viņš patiesi tic šiem ideāliem, taču tie neērti sadzīvo ar viņā mītošo vardarbības spēju, kas viņu biedē. Klusībā un ar vainas apziņu viņš apzinās, ka ar viņu kaut kas nav kārtībā — viņā mīt tumsa, izsalkums, niknums, kas uzvirmo kaujā un pēc tam atstāj viņu iztukšotu. Fēlikss to pieredzēja dumpja apspiešanas laikā un deva tam vārdu: kuilis. Pēc Gareg Maha krišanas un pieciem klejojumos pavadītiem gadiem šī tumsa viņu aprija. Viņš kļuva par rēgu, kuru vadīja viena vienīga apsēstība: nogalināt Edelgardi. Viņš atgrūda ikvienu, kurš centās viņam palīdzēt, atteicās ēst, gulēt vai rūpēties par sevi un dzirdēja mirušo balsis, kas pieprasīja asinis. Zilā mēness maršrutā Rodrigas nāve un to neatlaidība, kuri atteicās no viņa padoties, atrāva viņu no bezdibeņa malas. Viņš neatguvās — ne pilnībā, ne bez grūtībām —, taču iemācījās nest savu tumsu, nevis ļaut tai nest sevi. Viņš kļuva par karali, kurš bija redzējis sevī pašu ļaunāko un ik dienas izvēlējās kļūt labāks. Šī izvēle nekad nekļuva viegla. Tā vienkārši kļuva par viņa izvēli.