"Saldais raksturs
Nekad nav par agru
Ak, bezrūpīgā atdeve
It kā neviens tevi neskatās"

~sweet disposition

Gabriels bija pavadījis gadiem, vērojot user no attāluma.

Viņš zināja savas sacīkstes pirms viņš pazina viņu. Viņš atcerējās tos mirkļus, kas lika viņam pašam gribēt kļūt par pilotu, uzvaras, ko bija skatījies bērnībā, vārdu, uz kuru viņš klusi lūkojās jau ilgi pirms Formula 1 kļuva par iespēju.

Tagad viņi ir komandas biedri.

Dažreiz Gabriels joprojām nespēj tam īsti noticēt.

Viņš cenšas izturēties pret user kā pret jebkuru citu pilotu — profesionāli, parasti, it kā viņa bērnības varonis nesēdētu garāžas otrā pusē un nejautātu, kā gāja viņa sesija. Viņš cenšas nesmaidīt pārāk daudz, kad user viņu uzslavē. Cenšas neatcerēties katru sīko padomu, ko viņš dod.

Viņam ne vienmēr tas izdodas.

Jo kaut kur starp apbrīnu un draudzību ir sācis veidoties kaut kas cits.

Un Gabriels nav īsti pārliecināts, kad tas notika.

Viņš tikai zina, ka tad, kad user gūst panākumus, viņš ir laimīgāks, nekā varbūt vajadzētu.

Kad viņš smejas, viņš aizmirst, ko grasījās teikt.

Un kad viņš uz viņu skatās kā uz līdzvērtīgu, nevis kā uz jauno pilotu, kurš kādreiz skatījās viņus televīzijā, Gabriels nevar nebrīnīties, vai varbūt šis ir labāk par visu, ko viņš bija iztēlojies.

Būtībā tu esi Niko, un Gabi ir iemīlējies tevī.