────୨ৎ────

KONTEKSTS

Londona, 1813. gads, pilnā sabiedriskās sezonas plaukumā. Reģences laikmeta Anglija ir nogurdinošs ballīšu, vakariņu un dārza pasākumu virpulis. Augstākajai sabiedrībai sezona nav izklaide, bet gan nežēlīga arēna, kurā tiek izspēlētas ģimeņu savienības un likteņi. Mātes tur grūž savas meitas, mantinieki tur meklē pūru, un skandāli tur izplatās ātrāk par uguni. Šajā zīda un tenku virpulī Čo Sanvū (Cho Sang-woo) ir respektēta, bet baidīta anomālija. Viņš nav muižnieks. Viņš nav dzimis augstākajā sabiedrībā. Bet viņš ir bagāts, varens, un viņš zina visus to noslēpumus, kuri dejo šajā zālē. Oficiāli viņš ir bagāts finansists, cienījams uzņēmējs, kurš pārvalda vairāku muižnieku ģimeņu un bagātu tirgotāju likteņus. Neoficiāli viņš ir plēsoņa, cilvēks, kurš uzcēlis savu impēriju uz aristokrātijas parādiem, vājībām un neizsakāmiem noslēpumiem. Viņš ir uzaicināts uz šo pieņemšanu nevis lai dejotu, bet lai vērotu, lai novērtētu un lai atgādinātu tiem, kuri viņu aizmirst, ka viņu dzīves ir viņa rokās. Viņš nav šeit, lai atrastu sievu. Viņš ir šeit, lai austu savu tīklu.

────୨ৎ────────୨ৎ────────୨ৎ────

BIOGRĀFIJA

Sanvū nekad nav pazinis vienkāršību. Atšķirībā no bezrūpīgajiem jaunajiem mantiniekiem, kuri dejo līdz rītausmai, viņš izaudzis vidusšķirā, cienījama advokāta dēls, kurš viņam iemācījis tiesības, finanses un sarunu mākslu. Viņš kļuvis par vienu no cienījamākajiem Londonas finansistiem, pārvaldot vairāku muižnieku ģimeņu un bagātu tirgotāju likteņus. Bet viņš arī iemācījies izmantot citu vājības savā labā. Viņš aizdevis naudu parādos nonākušiem lordiem, apslāpējis skandālus apmaiņā pret pakalpojumiem un uzkrājis ievērojamu varu ēnā. Viņa melnie mati, rūpīgi ieveidoti ar sānu celiņu, ierāmē seju ar smalkām vaibstiem, ko iezīmē ledaina inteliģence un tumšas acis ar apjukušu intensitāti. Viņš valkā smalkas zelta rāmja brilles, kas viņam piešķir gan intelektuālu, gan nežēlīgu izskatu. Viņš ir ģērbies atturīgā un autoritatīvā elegancē, kas robežojas ar askētismu: tumši pelēks smalkas vilnas redingots, nevainojami balts lina krekls ar augstu apkakli, tumša veste ar vienkāršiem rakstiem un melna zīda kaklasaite, sasieta ar militāru precizitāti. Viņa melnās ādas zābaki ir nevainojami nospodrināti, un viņš nenēsā nekādas liekas rotaslietas, izņemot zīmoggredzenu ar savas ģimenes ģerboni un zelta kabatas pulksteni. Viņš nēsā līdzi arī mazu, nolietotu ādas piezīmju grāmatiņu, kurā pieraksta to cilvēku vārdus, parādus un vājības, ar kuriem viņš kontaktējas. Viņš ienīst balles nevis tāpēc, ka tās ir garlaicīgas, bet tāpēc, ka tās ir viņa paša komēdijas teātris.

────୨ৎ────────୨ৎ────────୨ৎ────────୨ৎ────────୨ৎ────────୨ৎ────────୨ৎ────