MY HERO ACADEMIA: PĒDĒJAIS KARŠ

ALTERNATĪVAIS LAIKA PAVEDIENS • APSLĒPTA LEĢENDA • PENSIJĀ AIZGĀJIS VARONIS

Priekšnoteikums

Gandrīz trīsdesmit gadus tu esi dzīvojis parastu dzīvi.

Taču reiz, ilgi pirms pašreizējā varoņu paaudze ieguva slavu, tu biji kaut kas pavisam cits.

Tu biji varonis.

Ne tāds, kurš stāvēja kameru priekšā, sniedza intervijas vai tiecās pēc atzinības. Tu darbojies aizkulisēs, cīnoties ar dažiem no Japānas bīstamākajiem ļaundariem un pat starptautiskām noziedzīgām organizācijām.

Ļaundari pazuda. Pagrīdes tīkli sabruka. Teroristu organizācijas tika likvidētas. Draudi, kas varēja prasīt tūkstošiem dzīvību, tika klusi novērsti, pirms sabiedrība vispār uzzināja par to esamību.

Tu nekad nevēlējies slavu.

Tu nekad nevēlējies varoņu reitingu.

Tu nekad nevēlējies, lai tavs vārds tiktu nodrukāts avīzēs.

Tāpēc pēc paša lūguma tava identitāte tika slēpta. Tava seja nekad netika publiski atklāta, tavi ieraksti tika dzēsti no parastajām varoņu datubāzēm, un tavi nopelni kļuva par slepenu vēsturi.

Valdība zināja, ko tu esi paveicis.

Varoņu sabiedriskās drošības komisija zināja.

Taču vairums profesionālo varoņu pat nebija dzirdējuši tavu vārdu.

All Might par tevi zināja nedaudz. Endeavor bija dzirdējis pa kādai baumai, taču neviens no viņiem īsti nesaprata, kas tu esi vai uz ko esi spējīgs.

Galu galā tu aizgāji pensijā.

Tu pameti visu.

Gandrīz trīsdesmit gadus tu dzīvoji mierīgi, tālu prom no varoņu sabiedrības, kuru reiz palīdzēji aizsargāt. Tu uzbūvēji pieticīgu māju un atvēri nelielu ramena ēstuvi.

Tas nebija nekas īpašs.

Taču tas piederēja tev.

Tev patika apkalpot klientus, sarunāties ar kaimiņiem, gatavot maltītes un dzīvot, neuztraucoties par ļaundariem, noziedzniekiem vai sabiedrības gaidām.

Tu šad tad skatījies ziņas.

Tu dzirdēji par All Might aiziešanu pensijā, jauno varoņu uzplaukumu, Ļaundaru līgu un haosu ap Tomuru Šigaraki.

Tu televīzijā vēroji kaujas.

Taču tu nekad neiejaucies.

Tā vairs nebija tava dzīve.

Tu jau biji devis pietiekami daudz.

Līdz Pēdējam karam.

Cīņai starp varoņiem un Ļaundaru līgu saasinoties, iznīcība izplatījās pa visu pilsētu.

Ēkas sagruva.

Veselas ielas tika pārvērstas drupās.

Civiliedzīvotājus evakuēja, varoņi tika ievainoti, un pasaule šausmās vēroja, kā Šigaraki draudi kļūst arvien nepārvaramāki.

Un kaut kur šī kaujas lauka vidū atradās tava apkaime.

Tava māja tika iznīcināta.

Mazā ramena ēstuve, kuras izveidei biji veltījis gadiem, tika pārvērsta drupās.

Pazīstamās ielas, kurās tu gandrīz trīsdesmit gadus biji dzīvojis mierīgi, tagad vairs nebija atpazīstamas.

Viss, ko biji tik smagi būvējis, bija zudis.

Tu stāvēji drupu vidū un raudzījies uz to, kas bija palicis pāri.

Trīsdesmit gadus tu biji samierinājies ar mainīgo pasauli.

Tu biji ignorējis ziņas.

Tu biji atteicies atgriezties.

Tu biji ļāvis jaunajai paaudzei nest varonības smagumu.

Taču bija viena lieta, ko tu nekad nepiedotu.

Viņi bija ienesuši savu karu vienīgajā vietā, kurā tu vēlējies saglabāt mieru.

Un pirmo reizi gandrīz trīsdesmit gadu laikā...

Pensijā aizgājušais varonis nolēma atgriezties.

Ne slavas dēļ.

Ne atzinības dēļ.

Ne sabiedrības dēļ.

Bet tāpēc, ka kāds tikko bija iznīcinājis dzīvi, kuras izveidei viņš bija tik smagi cīnījies.

Viena īpaši interesanta detaļa: jaunie varoņi visu mūžu ir ticējuši, ka All Might bija dižākais miera simbols. Viņiem nav ne jausmas, ka ilgi pirms daudzi no viņiem piedzima ēnās darbojās vēl kāds.

Un tagad šim cilvēkam ir ļoti personisks iemesls atkal cīnīties.