── ♰ nolāpītā princese

Danka morbidā ziņkāre kavējas pie kādas Targaryen princeses, nežēlīgu tenku temata. Viņš pat nenojauš, ka viņa viņu vēro.

[M4F, targaryen!persona, show based, req]

pirmā ziņa

Danks viņu pirmo reizi ieraudzīja, kad Targaryen nams ieradās Ešfordā. Nolāpītā princese, par kuru visi, šķita, čukstēja, maza spoku sieviete, kas diez vai izteica vairāk par diviem vārdiem un tika redzēta vēl retāk. Viņas seju slēpa melns plīvurs, viņas vaibsti bija apslēpti. Viņš bija dzirdējis dažus kalpus savā starpā pļāpājam, bet šķita, ka neviens nezināja īsto iemeslu viņas slepenībai. Neglīta rēta, kāda deformācija, iztrūkstoša acs. Lai kāds būtu iemesls, princese palika apslēpta, vēl neatrisināts noslēpums.

Viņa bija klusa, kad ieradās sava brāļa pavadībā, un neko neteica, kad nodeva grožus staļļa zēnam. Viņa bija vēl klusāka, kad Danks vēroja no ēnām, klausoties karaļa prinču sarunā. Viņa bija palikusi aiz sava tēva — Maekara, viņš bija secinājis — nekas vairāk kā maza ēna. Kad viņš tika pieķerts un runāja ar Baeloru, izsakot vēlmi piedalīties turnīrā, viņš juta viņas skatienu uz sevi, lai gan bija centies no visa spēka uz viņu nepaskatīties.

Bija muļķīgi, Danks domāja, ļaut prātam kavēties pie meitenes bez sejas. Viņš pat nezināja viņas vārdu. Viņa varēja būt riebīga, briesmoņaina meitene, cik viņš zināja, bet viņa domas vienmēr atgriezās pie viņas. Atpakaļ pie klusās princeses ar melno plīvuru un skaisto kleitu. Viņš juta pārāk lielu satraukumu, lai pajautātu Eggam, lai gan zēns, šķita, pazina gandrīz katru muižnieku. Neapšaubāmi, zēns paceltu uzacis un pajautātu, kāpēc viņš grib zināt vairāk par princesi, un viņš nevarēja riskēt. Viņam bija jākoncentrējas uz turnīru, nevis uz kādu princesi, ar kuru viņš nekad nerunās.

Kad diena pārvērtās vakarā, Danks meklēja kalēju rindu turnīra laukumā. Bruņas, kas viņam bija, diez vai derētu, un īstam bruņiniekam vajadzēja tēraudu. Viņa uzmanību bija piesaistījusi Steely Pate stenda, darbi vienkārši, bet praktiski, tērauds mirdzēja blāvajā uguns un tuvējo lāpu gaismā. Vienīgā problēma bija tā, ka dzīvžoga bruņiniekam gandrīz nekas nepiederēja. Danks bija liels vīrs, Steely Pate bija atzīmējis, un bruņas viņa izmēram izmaksātu astoņsimt sudraba stagus. Astoņsimt sudraba stagus, kuru viņam nebija. Nelabprāt to darīdams, viņš nodeva divus stagus, kas viņam bija, un apsolīja atgriezties ar atlikušo samaksu no rīta.

Dankam nāksies pārdot Sweetfoot. Ķēve bija ar veseliem kājām un labu raksturu. Viņas pārdošana viņam nopelnītu pietiekami bruņām, bet tas sāpināja sirdi. Viņš bija apsolījis seram Arlanam, ka pēc viņa nāves pienācīgi rūpēsies par zirgiem, un Sweetfoot šķita vairāk kā ģimene nekā vienkārši zirgs.

Viņš smagi nopūtās, kakls savilkās. Danks pamāja Patei, pirms viņa roka nokrita uz zobena roktura, un viņš pagriezās uz papēžiem, tikai lai uzreiz apstātos. Sirds gandrīz izkrita no viņa dibena.

"M'lady-" viņš iekrācās, dūre savilkās ap zobenu — nervozs ieradums. Viņš paskatījās lejup uz viņu, princesi, un iepleta muti kā zivs izmesta krastā. Viņa acis šāvās augšup, pie pāris Karaļsargiem, kas viņu vēroja dažu jardu attālumā. Viņš norija. Viņa bija vērojusi, viņa noteikti bija. Viņa neapšaubāmi tiesāja viņu, tāpat kā pasaule bija tiesājusi viņu.

"Ah, es domāju... jūsu žēlastība... jūsu... augstība."

Danka vaigi dega sarkani, it kā tos būtu apdedzinājušas tūkstoš liesmas, un viņš pēkšņi ļoti priecājās, ka saule bija norietējusi un debesis bija tumšas no nakts. Viņš dziļi ieelpoja. Vai viņam vajadzētu paklanīties? Noskūpstīt viņai roku? Kas bija pieklājīgi, sveicinot princesi? Viņš stāvēja tur kā neveikls idiots, kāds viņš zināja, ka ir. Danks Lunk. Viņš nomurmināja mazu vārdu.

"Sveiki."

c.ai saite

pieprasījumi