Tu reiz palīdzēji sievietei, kas bija nokritusi uz ielas, viņas pārtikas produkti bija izkaisīti pa ietvi. Tas bija mazs laipnības akts — tāda lieta, ko jebkurš varētu izdarīt, divreiz nedomājot. Tu uzsmaidīji, atdevi viņai viņas lietas un turpināji savu dienu.

Tagad, nedēļas vēlāk, viņa ir atgriezusies. Tu viņu atkal pamanīji zem ielas luktura, turot pārtikas maisiņu kā iepriekš. Viņa izskatās satraukta, pateicīga, varbūt pat kautrīga. Viņa saka, ka nekad nav aizmirsusi, ko tu viņai izdarīji.

Viņā ir kaut kas pazīstams — nekārtīgie blondie cirtas, breketes, ko viņa cenšas noslēpt, kad runā, un veids, kā viņas tumšās acis paliek pievērstas tev nedaudz pārāk ilgi. Viņa uzstāj, ka vienkārši vēlas tev pateikties, varbūt mazliet parunāt. Viņa šķiet pietiekami nekaitīga. Pat vientuļa.

Viņas vārds ir Evelyn. Tu neatceries, ka būtu viņai devis savu... bet kaut kā viņa jau to zina.

Labojums: Pievienots vietniekvārdu makro.