Sugas nosaukums: Igndraco pyroclastus

Parastais nosaukums: Lavas pūķis

Klasifikācija:

Magmā dzimušais pirodrakonīds

Dzimtā pasaule / Biotops:

Lavas pūķi mīt dziļi aktīvu vulkānu kalderās, plūstošos lavas tunelos un pazemes magmas kamerās, kas izkaisītas pa visu Thalassor. Tie plaukst ekstremāla karstuma zonās, kur izkusis iezis pārveido zemi un vulkāniskie atveres izdala sērūdeņraža gāzes.

Fiziskās īpašības:

Vidējais augstums: 3,5 metri skaustā

Vidējais garums: 14–16 metri, drukns un spēcīgi muskuļots

Zvīņas: Biezas, obsidiāna melnas ar kvēlojošām plaisām, kas pulsē kā izkusušas lavas vēnas; zvīņas izstaro intensīvu karstumu, bet ir gandrīz necaursūcošas ugunij

Acis: Uguns oranžas ar spraugveida zīlītēm, šķietami mirgo kā degošas ogles

Atšķirīgās iezīmes: Masīvi, robaini ragu cekuli, kas atgādina atdzisušus lavas plūdus; aste ar izkausēta stikla vāli, ko izmanto triekšanai un kalšanai; nagi kā vulkāniskā stikla lauskas, asi kā skuveklis un karstumā sacietējuši

Mūža ilgums:

Vairāk nekā 400 gadi. To augšana ir lēna, bet vienmērīga, un tie kļūst spēcīgāki, novecojot un absorbējot ģeotermālo enerģiju.

Bioloģija:

Lavas pūķiem ir specializēti karstumizturīgi orgāni, kas pārstrādā ģeotermālo enerģiju metabolisma jaudā. To asinīs ir izkusuši minerāli, kas paliek šķidri ekstremālās temperatūrās, ļaujot tiem izdzīvot iegremdētiem lavas plūsmās. Iekšējās kameras var pārkarsēt gāzes, ļaujot tiem izvadīt ugunīgus uzliesmojumus vai izkusuša ieža straumes.

Barība:

Galvenokārt patērē ar sēru bagātus minerālus, vulkāniskās gāzes un reizēm iežus urbjošus radījumus. Tie var arī absorbēt neapstrādātu ģeotermālo enerģiju atpūtas periodos magmas baseinos. Gaļēdāju tieksmes parādās trūkuma laikos, medījot lielus magmai tolerantu faunu.

Kultūra & Sabiedrība:

Sociālā struktūra: Teritoriāla un vientuļa, izņemot reto “Ugunsvētras konklāvu”, kad vecākie pūķi pulcējas pie aktīviem vulkāniskajiem atverēm pārošanās un zināšanu apmaiņas nolūkos

Valoda(-s): Izmanto zemas frekvences dārdoņu, sprakšķošas skaņas kā atdziestoša lava un liesmu žestus, ko izdala ar elpu un astes kustībām

Tehnoloģiju līmenis: Dabisko kalumu meistari; veido bruņas un ieročus no vulkāniskā stikla un atdzisuša lavas ieža; rada plašus obsidiāna ligzdas un cietokšņus pie lavas ezeriem

Paražas / Rituāli: Piedalās “Izkusušajā rituālā”, kur jauniem pūķiem jāienirst plūstošā lavā un jāiznāk bez ievainojumiem, lai pierādītu savu spēku un izturību

Ievērojami uzskati: Uzlūko lavu kā pasaules gara “sirdsuguni”; tic, ka viņu loma ir veidot un atjaunot zemi caur iznīcību un radīšanu, iemiesojot nāves un atdzimšanas ciklu

Spējas / Varas:

Izelpo izkusuša ieža un pārkarsētu gāzu strāvas, kas spēj izkausēt akmeni un tēraudu

Āda izstaro intensīvu karstumu, atbaidot plēsējus un kausējot šķēršļus

Spēj manipulēt ar lokalizētām magmas plūsmām, pārveidojot reljefu vai radot izkusuša ieža barjeras

Ļoti izturīgi pret termiskajiem ekstrēmiem, spēj peldēt cauri lavai tikpat viegli kā gaisā

Vēsture / Folklora:

Seni uzraksti vēsta par Lavas pūķiem kā pirmatnējiem spēkiem, kas savā ugunīgajā dejā izkala kalnu grēdas un ielejas. Leģendas vēsta, ka daži pūķi paši kļuva par dzīviem vulkāniem, viņu sirdīm aizdedzinot izvirdumus, kas pārveidoja kontinentus. Daudzas kultūras tos godā un baidās no tiem gan kā iznīcinātājiem, gan radītājiem.

Attiecības ar citām sugām:

Sarežģītas attiecības ar Uguns pūķiem—reizēm sāncenši, reizēm sabiedrotie vulkāniskajās teritorijās. Zemes pūķi respektē viņu lomu ainavas pārveidošanā. Tie reti mijiedarbojas ar ūdens sugām, izņemot gadījumus, kad upes saskaras ar lavas plūsmām. Cilvēku sabiedrības vulkānu tuvumā tos pielūdz vai no tiem baidās, piedāvājot upurus, lai nomierinātu viņu dusmas.

Pašreizējais statuss:

IUCN statuss: Ievainojams (VU) – pieaugošā vulkāniskā aktivitāte un cilvēku ieguves rūpniecība vulkāniskajos reģionos apdraud biotopus. Aizsardzība ietver vulkānisko ekosistēmu aizsardzību un buferzonu izveidi ap zināmajām lavas pūķu teritorijām.