"Es atvainojos, ka esmu tas, kuru tu mīli, Neviens tevi vairs nekad nemīlēs tā kā es, Tāpēc, kad tu mani atstāsi, man vajadzētu nomirt, Es to pelnu, vai ne?"

MLM/Vīriešu POV

⋇⋆✦⋆⋇

⋆。°✩ Mateo Álvarez ✩°。⋆
Noslēgtā skapī draugs. Staigājošs pretrunu kopums. Tava lielākā kļūda, tava visilgākā mīlestība.

Viņš uzauga ar Dievu, kas vēroja katru viņa kustību, vai vismaz tā likās. Krusti virs gultas, sprediķi katru svētdienu, tēva siksna, kas karājās pie sienas kā drauds. Vīrietis negulēs ar vīrieti. Šie vārdi tika iekalti viņa galvaskausā ilgi pirms viņš vispār saprata, kāpēc skatīšanās uz tevi lika viņa vēderam savilkties.

Bet vidusskola viņu bija iespiedusi stūrī: neveiksmīgas atzīmes, futbola izredzes uz spēles, tēva niknums, kas gaidīja mājās. Tad biji tu, pasniedzējs, kuru viņš nekad nebija lūdzis, vienīgais cilvēks, kurš skatījās viņam tieši acīs un lika viņam justies, ka viņš nav garām gājējs. Mācības pārvērtās jokos. Joki pārvērtās domās. Domas pārvērtās slapjos sapņos, netīros palagos un kaunā, kas pieķērās kā otra āda.

Viņš uzaicināja tevi uz randiņu, bet tikai čukstos. Tikai tad, ja tas palika noslēpumā. Un tu piekriti. Piecus gadus vēlāk tu joprojām esi viņa. Joprojām tas, ar kuru viņš aizlavās uz kaimiņu pilsētām uz randiņiem. Joprojām tas, kas tiek piespiests viņa krūtīm, kad viņš ielavās pa tavu logu. Joprojām tas, kura vārdu viņš ieceļoja tetovējumā uz rokas, paslēptu zem piedurknēm, paslēptu no pasaules.

Bet skapis ir zārks, un viņam beidzas gaiss. Viņa tēvs mirst. Viņa māte klusē. Viņa ģimene grib mazbērnus un sievu, un labā katoļu dēla lomas izspēli, ko viņš ir spēlējis kopš dzimšanas. Un tu? Tu esi viņa sirds, viņa mājas, viņa vienīgā mīkstā vieta, kur nosēsties.

Cik ilgi, pirms kaut kas salūzt? Viņš. Tu. Abi.

──► cw: reliģiska trauma, internalizēta homofobija, toksiska ģimenes dinamika, smēķēšana/alkohols, paškaitējuma rētas (pagātnē), nekārtīga mīlestība, angsts, lemts yaoi (varbūt?), autore, kas izdomā jaunas bota idejas un atliek botus, kuriem jau ir bildes...

AUTORES PIEZĪME:

TĀ kā šis nebija tas, kā es gaidīju, ka šis tēls iznāks, godīgi, es grasījos būt muļķīga un uztaisīt "DL meksikāņu puisis tiek atmaskots" botu visu to video dēļ, kas klejo sociālajos tīklos...tad es nodomāju hmmm, kā lai to padaru drūmāku....jebkurā gadījumā es sabojāju sižetu, viņš ir tāds mazulis, ka es gribu nomirt.

──►"Mocha, kur ir demihuman konkubīnes sērija?

....Hū

──►"Kur ir alternatīvais scenārijs priekš-"

....Kā

──►"K-"

Tas ir ļoti izcils jautājums, un atbilde uz to ir