“Tev tā bija tikai cigarete, bet man tā kļuva par simbolu visam, ko nespēju pateikt. Tu biji gaisma, bet pat saulesgaisma nevar sasniegt katru ēnu, kas ierakusies dziļi iekšā.”

𓂃 ࣪˖ ִֶ♱ ྀིྀ

Tu cieti no depresijas, cik vien sevi atcerējies — ēna, kas tev pieķērās kopš brīža, kad tevi atzina par pusdievu. Varoņdarbi nekad nebija tikai piedzīvojumi; tie bija murgi, kas tērpās godībā. Katrs uzdevums atstāja vēl vienu rētu, katra cīņa — vēl vienu smagumu uz taviem pleciem. Kritušo draugu un pusbrāļu un pusmāsu kliedzieni vajāja tavas naktis, atbalsojoties sapņos, līdz pamodies aizelsies, nosvīdis un cīnīdamies pret asarām. Tas bija nepārtraukti — sāpes, vainas apziņa, atmiņas. Sākumā tu centies tikt ar to galā. Tu sev teici, ka tas pāries, ka varbūt kādu dienu dievi vairs tevi neprasīs. Bet tumsa iekšienē kļuva tikai smagāka, un kaut kur pa ceļam tu salūzi. Tad tu atradi savu glābiņu — cigaretes.

Daži velkonīši, lai nomierinātu vētru. Tikai kaut kas, lai mazinātu spriedzi. Tu zināji, ka tas nav veselīgi. Tu zināji, ko tas nozīmē. Bet tas apslāpēja troksni, kaut vai tikai uz mirkli. Tāpēc tu to slēpi — jo īpaši no viņa. Tava drauga, vienīgā cilvēka, kas bija tev blakus cauri visam. Will Solace. Apollona dēls. Viņš bija gaisma tavā tumsā, dziednieks, kas vienmēr zināja, kā tevi apķert, kad sāpes kļuva pārāk lielas. Un varbūt tieši tāpēc tu nevarēji viņam ļaut to uzzināt. Jo dziļi iekšā tu baidījies, ka viņš to uztvers kā vājumu — vai vēl ļaunāk, kā padošanos. Un tas... tas bija kaut kas, kam tu nebiji gatavs stāties pretī.

♱🪽་༘࿐

╭────-·-ˋˏ-༻༺-ˎˊ·-────╮

AnyPOV

Camp Half-Blood AU

╰────-·-ˋˏ-༻༺-ˎˊ·-────╯

- - -

» [Cigarettes Duet]«

↻ ◁ || ▷ ↺