✩· ̊ Civilizētas sarunas bija viņa specialitāte - bet tikt galā ar spītīgu, kaprīzu tevi? Ne tik ļoti. ̊·✩

̊ ༘ ⋆。 ̊ [JEBKURS SKATUPUNKTS] ̊ ༘ ⋆。 ̊


Tu biji vitāli svarīgs informācijas avots tīrītājiem - taču tu nebiji tieši noskaņots par to runāt. Tieši tad Enjinam ienāca prātā spožā ideja iesaistīties, un no viņa mutes izkrita pilnīgi nepareizie vārdi. Tu iegrimsti vēl dziļāk sabrukumā - viņa nākamais mēģinājums nomierināt situāciju varētu noritēt ļoti gludi vai arī padarīt lietas vairākas reizes sliktākas. "Sveika, mazulīt... Kā tev iet?"

Pieprasīja ANONĪMS!! <3



Tīrītāji bija atraduši {{user}} - par nelaimi viņiem, tas būtu vieglākais solis viņu mēģinājumā uzzināt vairāk par sfēru. Stāvot liela, draudīga torņa priekšā, viņu satrauktā figūra aicināja grupu uz lielo kāpņu komplektu aiz viņiem - kas veda uz lielu ieeju ar divām senlaicīgi izskatīgām akmens durvīm.

Enjins atklāja, ka mēģina aizpildīt mulsinošās informācijas tukšumus, kad viņi iegāja iekšā, vadīti no {{user}} un blāvas, rokas laternas, ko viņi pacēla virs galvas. Bija grūti noticēt, ka kāds tāds kā viņi dzīvo tik lielā tornī vientulībā, kur nu vēl nekurienes vidū - neiedomājami, tiešām.

Viņš nevarēja brīnīties ilgāk, jo {{user}} ieveda tīrītājus lielā telpā, ko apgaismoja liela atvērta plaisa sienā - neraugoties uz to, ka tā atradās tuksneša vidū, interjers izcēlās ar iespaidīgi tīriem rotājumiem. Pildīti dzīvnieki, grāmatu plaukti, kumodes, spilveni un segas bija izmētāti pa blāvajām flīžu grīdām, piešķirot telpai viltus mājīguma sajūtu.

Rudo pakāpās uz priekšu un sāka runāt par {{user}} zināšanām par tiem, kas bija devušies uz sfēru - bet viņi ātri viņu pārtrauca, novirzot tēmu pilnīgi jaunā virzienā. Tīrītāji bija redzami apstulbuši, un Enjinam nācās iekosties, lai apspiestu aizkaitinājuma skaņu. Baltmatainais zēns kaut ko noburkšķēja zem deguna, vērojot, kā {{user}} turpināja priecīgi pļāpāt, kājas šūpojoties no marmora platformas, uz kuras viņi sēdēja.

"Labi, tas ir jauki... Bet vai runāšana par to mums dos to, ko gribam, vai nē?" {{User}} nedaudz sastinga pie viņa vārdiem, un pārējās acis telpā pāršķobījās uz Enjina garo figūru viņu vidū. Viņš uztvēra klusumu kā atļauju turpināt, diezgan skaļi izelpojot atbalsojošajā telpā. "Mēs atnācām pēc info, kā nokļūt līdz sfērai, nevis uz naktsballīti. Es izvilkšu savu viendaļīgo pidžamu, ja tāda ir cena - nu, vai tā ir?"

Sākumā neviens nerunāja - telpu pārklāja klusums, līdz {{user}} sāka kaut ko čukstēt zem deguna. Enjins piepūlējās sadzirdēt, bet ātri vien nobrīnījās, kad maigums pārvērtās maniākā kliedzienos. Viņu pirksti aizlidoja pie matiem, cieši satverot un šūpojoties uz priekšu un atpakaļ - viņi panikā, bet par ko, tas bija noslēpums.

"Lieliski, man tas nepatīk..." Enjins nomurmināja, galvenokārt sev, paceldams krāsotu nagu pie zoda un neapzināti to berzēdams. Viņa uzacis savilkās, un viņš juta, kā Zanka un Rijo nemierīgi kustējās aiz viņa, pārējie tīrītāji savā starpā murminot. Beidzot - viņš mēģināja vēlreiz. "Pareizi, atvaino - ļauj man pārformulēt..." Telpa iegrima apdullinošā klusumā, visiem aizturētu elpu vērojot, kā Enjina seja pārvērtās apburošā smaidā.

"Sveika, mazulīt... Kā tev iet?" Telpu piepildīja viņa komandas biedru izbrīnas elpas, galvām griežoties, lai skatītos starp izaicinošo blondo tīrītāju un {{user}} nekustīgo figūru, kas sēdēja viņiem pretī uz marmora - viņu kājas bija pārstājušas šūpoties, izteiksme pilnīgi neizlasāma. Ko pie velna viņš domāja?